Bībeles lasījums /Nehemijas 2, 1–10/
Bija nīsāna mēnesis ķēniņa Artakserksa divdesmitajā valdīšanas gadā. Vīns bija viņa priekšā, es ņēmu vīnu un devu to ķēniņam. Nekad agrāk es nebiju noskumis viņa priekšā. 2 Ķēniņš man vaicāja: “Kāpēc tu esi noskumis? Tu taču neesi slims?! Tātad noskumusi ir tava sirds!” Tad es varen izbijos. 3 Es teicu ķēniņam: “Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi! Kā lai neskumstu, ja pilsēta, kurā ir manu tēvu kapi, ir nopostīta un tās vārti sadedzināti ugunī?” 4 Ķēniņš man sacīja: “Ko tad tu gribi?” Tad es pielūdzu debesu Dievu 5 un sacīju ķēniņam: “Ja ķēniņam tīk, ka tavs kalps gūst tavu vēlību, tad sūti mani uz Jūdu, uz pilsētu, kur ir manu tēvu kapi, un es to atjaunošu!” 6 Ķēniņš – viņam blakus sēdēja ķēniņiene – man sacīja: “Cik ilgi tu ceļosi, un kad tu atgriezīsies?” Ķēniņam labpatika mani sūtīt, un es noteicu laiku. 7 Es sacīju ķēniņam: “Ja ķēniņam tīk, lai man dod vēstules Viņpusupes apgabala pārvaldniekiem, ka viņi man ļauj nonākt Jūdā, 8 un vēstuli ķēniņa mežsargam Āsāfam, lai viņš man dod kokus baļķiem – tempļa vārtiem, pilsētas mūrim un namam, kur dzīvot.” Ķēniņš man to iedeva, jo Dieva roka bija ar mani uz labu. 9 Tad es devos pie Viņpusupes apgabala pārvaldniekiem un nodevu tiem ķēniņa vēstules. Ķēniņš man bija sūtījis līdzi karaspēka virsniekus un jātniekus. 10 Kad to uzzināja horonietis Sanballats un kalps Tobīja, amonietis, tie ļoti noskaitās, ka kāds ir nācis gādāt labumu Israēla dēliem.
Bībeles pārdomas
„Garīgā dzīve ir dzīve, kurā mēs gaidām, esot aktīvi tagadnē, uzticoties, ka ar mums notiks kaut kas jauns [..]. Ļoti radikāls viedoklis [..] pasaulē, kas ir pārņemta ar kontrolēšanu.” (Henrijs Nouvens)
Lasot šīs nodaļas vienu pēc otras, rodas iespaids, ka, kopš jaunumu uzzināšanas par Jeruzalemes stāvokli un šīs nodaļas notikumiem, ir pagājis vien neilgs brīdis – varbūt kādas pāris dienas. Tas tāpēc, ka mums gandrīz neko neizsaka šai grāmatā lietotie mēnešu apzīmējumi. No kisleva mēneša (1:1) līdz nisana mēnesim (2:1) ir četri mēneši.
Vai tas var būt? Vai te kaut kas nav sajaukts? Visādu plānu izdomāšanai un sapņošanai nebūtu nekādas jēgas, ja nebūtu rezultāta. Apsētam laukam, dzemdei un studijām ir kas kopīgs – tie tikai izskatās mierīgi, jo aktivitāte, kas šai procesā valda, ilgu laiku ir slēpta. Raksti dod mājienu, ka Nehemijas dzīvē šie ir bijuši četri lūgšanu, atbildes gaidīšanas un sagatavošanās mēneši –šis vīrs gatavojās, ka gaidīšana vienā brīdī beigsies. Visu šo laiku Nehemija, nepārtraucot savus ikdienas pienākumus, gaidīja uz Dievu, sakārtojot savas idejas, veidojot pārdrošo vēlmju sarakstu, visu laiku pieņemot, ka durvis reiz atvērsies un viņš varēs doties prom no Sūsām uz Jeruzalemi. Mozus gatavojās 40 gadus, Jēzus 30. Skatoties šādā gaismā, 4 mēneši dvēseles sagatavošanas darbam nemaz nav tik garš laiks.
Un pēkšņi viss sāk notikt. Artakserkss un viņa ķēniņiene rīko privātas viesības. Vīns jānogaršo ķēniņa klātbūtnē, un to var izdarīt tikai viens vīrs. Uztraucies, bet pilnīgi gatavs, Nehemija pilda savu darbu. Ķēniņš viņu izjautā, un, neskatoties uz saprotamajām bailēm, ķēniņa kalps atbild godīgi, līdz saruna nonāk līdz būtībai. Un tad, kad Nehemijam ir iespēja izteikt savu lūgumu, Dievs dzird viņa lūgšanu pēc drosmes un gudrības. Un pārējais jau ir vēsture.
Tava darbošanās nākamās nedēļas laikā ir tieši atkarīga no dvēseles darba lūdzot, meklējot Dieva prātu. Iespējams, ka pašlaik tev mazāk jādara, lai nākotnē tu varētu izdarīt vairāk.
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.