Bībeles lasījums /Ebrejiem 11, 23–31/
Ticībā vecāki slēpa Mozu trīs mēnešus pēc dzimšanas, jo redzēja, ka šis bērns ir neparasti jauks; tie nebijās pat no valdnieka pavēles. 24 Ticībā Mozus, kad viņš pieauga, liedzās saukties par faraona meitas dēlu. 25 Viņš izvēlējās labāk paciest ļaunumu kopā ar Dieva tautu nekā iegūt īslaicīgu grēcīgu iepriecinājumu. 26 Negodu Kristus dēļ viņš turēja par lielāku bagātību nekā visu Ēģiptes mantu, jo viņš raudzījās uz atalgojumu. 27 Ticībā viņš pameta Ēģipti un nebijās valdnieka dusmu; viņš bija tik nelokāms, it kā viņš redzētu to, kurš ir neredzams. 28 Ticībā viņš svinēja Pashu un veica apslacīšanu ar asinīm, lai maitātājs neskartu israēliešu pirmdzimušos. 29 Ticībā israēlieši izgāja cauri Sarkanajai jūrai kā pa sausu zemi; kad to mēģināja ēģiptieši, ūdens tos aprija. 30 Ticībā israēlieši septiņas dienas pēc kārtas gāja apkārt Jērikai, un tās mūri sabruka. 31 Ticībā mauka Rāhāba neaizgāja bojā līdz ar nepaklausīgajiem, jo uzņēma ar mieru israēliešu izlūkus.
Bībeles pārdomas
Vai var savienot reliģisko piederību ar politiku? Un kā ar ticību?
Nu ebreju vēstules autors mūs ved tālāk ceļojumā pa ievērojamas ticības cilvēku dzīves takām. Šodien viņš mūsu uzmanību koncentrē uz Mozu un viņa vecākiem, Rahābu un daudziem citiem. Kas viņiem kopējs? Varbūt tas, ka visu viņu dzīvē ticība kaut kādā mērā bija saistīta vai ietekmēja viņu politisko dzīvi. Mozus vecāki dzīvoja laikā, kad ebreji bija vergi Ēģiptē, kur viņiem bija pavēlēts nogalināt Mozu (23.p.), tomēr vecāki neklausīja šai politiskajai pavēlei un ticībā paslēpa bērnu. Rahāba bija drosmīga un laipna, savu dzīvi pakļaujot briesmām Israēla tautas dēļ (31.p.). Lasot pat pieminētajiem kariem, atceramies stāstus par drosmīgiem cilvēkiem un viņu rīcību ticībā – Mozus un viņa cilvēki, bēgot no ēģiptiešiem, Jērikas iekarošana, iekarošanas kaujas Rahābas laikā, kari pēc un pirms tam, kari mūsdienās. Kam pakļauties – politiskajiem vadoņiem vai Dievam kā vadonim? Iespējams, ka viņi visi vairākas reizes par to domāja.
Mēs visi esam pakļauti valsts politiskajai iekārtai, varai, tomēr – kur ir mūsu īstās saknes? Padomju laikā daudzi kristieši izvēlējās palikt uzticīgi Kungam, kaut arī nācās par to maksāt. Citi savukārt nolēma slēpt savu ticību. Gan vienus, gan otrus gaidīja pārbaudījumi, ciešanas, atalgojums. Kā lai saprot un atrod savu vietu mūsu politiskajā sistēmā, ja mums jāturpina būt kristiešiem?
Atdod Dievam savas domas par politiku, savas šaubas, dusmas, nesaprašanu. Atkal un atkal izlūdzies, lai Viņš vada šo valsti un šo pasauli tā, kā Viņš ir iecerējis. Nebeidz lūgt, lai nāktu Dieva taisnība pasaulē!
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.