/Lūkas 15, 1–10/

1 Bet visādi muitnieki un grēcinieki pulcējās ap Viņu, lai klausītos Viņu.
2 Un farizeji un rakstu mācītāji kurnēja un sacīja: “Šis pieņem grēciniekus un ēd kopā ar tiem.”
3 Tad Viņš tiem stāstīja šādu līdzību:
4 “Kurš no jūsu vidus, kam ir simts avis un kas vienu no tām ir pazaudējis, neatstāj visas deviņdesmit deviņas tuksnesī, lai ietu pakaļ pazudušajai, līdz kamēr tas to atradīs?
5 Un, to atradis, tas prieka pilns to ceļ uz saviem pleciem
6 un, mājās nācis, sasauc savus draugus un kaimiņus un tiem saka: priecājieties ar mani, jo es savu pazudušo avi esmu atradis.
7 Es jums saku, tāpat būs lielāks prieks debesīs par vienu grēcinieku, kas atgriežas, nekā par deviņdesmit deviņiem taisniem, kam atgriešanās nav vajadzīga.
8 Vai arī – kura sieva, ja tai ir desmit graši un tā vienu no tiem ir pazaudējusi, neaizdedzina sveci un neizmēž māju, rūpīgi meklēdama, līdz kamēr tā to atrod?
9 Un, atradusi to, tā sasauc savas draudzenes un kaimiņienes un saka: priecājieties ar mani, jo es savu grasi esmu atradusi, kuru biju pazaudējusi.
10 Gluži tāpat, Es jums saku, ir prieks Dieva eņģeļiem par vienu grēcinieku, kas atgriežas.”

Bībeles pārdomas

Iedomājies, par godu tev tiek rīkotas viesības! Tu tās svini uz zemes, bet debesīs – eņģeļi. Tās ir tavas atgriešanās viesības.

Pie kādiem cilvēkiem atnāca Jēzus? Protams, Viņš nāca pie visiem, lai atpestītu visu pasauli Bet atsaucās tie, kuri bija klausījušies Jāņa Kristītāja vārdos un pieņēmuši grēku nožēlas kristību, tādā veidā atzinuši sevi par grēciniekiem. Jānis Kristītājs, kurš sagatavoja izvēlēto tautu Pestītāja atnākšanai, jau iezīmēja jaunās izvēlētās tautas ļaudis ar kristības zīmi. Kristus nāk pie tiem, kuri savai  dzīvei vēlas saskatīt nākotni pat aiz šīs laicīgās dzīves robežām. Tā prasa viņu dvēseles. Tādēļ arī Kristus, mīlot savējos, pieņem grēciniekus un ēd kopā ar viņiem (1.p.). Viņam nav kauns par to sabiedrību, kurā viņš ēd vakariņas, un Jēzus stāsta viņiem par savu Tēvu, jo Viņš šim kalpojumam ir Tēva sūtīts tieši pie šiem ļaudīm.

Tas ir arī Pestītāja prieks, kurš kā labais Gans ap sevi pulcina ļaudis, mācīdams, svētdarīdams un sagatavodams viņus Jaunās Derības laikmetam. Ganam ir daudz avju, un viņš var pat nepamanīt vienas nozušanu un arī neriskēt ar savu dzīvību, lai atrastu to. Galu galā šī aita pati bija vainīga, ka noklīda no ganāmpulka, labāku ganību meklējumos. Tomēr gans pārdzīvo noklīdušās pazušanu, meklē viņu un atrod. Jo viņš nav vienaldzīgs algādzis, bet mīl savas avis, un tās viņam ir dārgākas pat par paša dzīvību. Tāpat kā nabadzīga sieva, atradusi pazudušo grasi, priecājas par to, arī Dievs priecājas, kad ir mūs atradis. Vai tiešām manis dēļ Debesīs tika rīkotas viesības? Vai tiešām mēs katrs Dievam esam tik dārgi? Dieva namā ir dzīres grēcinieka dēļ! Bijušā grēcinieka. Es pazīstu tik daudz cilvēku, kurus ar pilnām tiesībām varētu saukt par grēciniekiem. Kas man jādara, lai viņi ļautu Dievam sevi atrast?

Ko tu no šīs rakstu vietas uzzināji par Dieva sirdi? Kā tava sirds atsaucas Dieva sirdij?

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.