/Psalms 69, 17–37/
17 Paklausi mani, Kungs, jo dārga ir Tava žēlastība; griezies pie manis Savā lielajā žēlsirdībā,
18 neapslēp Savu vaigu Savam kalpam, jo man ir bailes, paklausi mani drīz!
19 Tuvojies manai dvēselei, atpestī to, izglāb mani manu ienaidnieku dēļ!
20 Tu zini manu kaunu un manu negodu, un manu apsmieklu; visi mani ienaidnieki ir Tavā priekšā.
21 Kauns man lauž sirdi, es izsamistu un nīkstu; es cerēju uz līdzjūtību, bet velti, un uz mierinātāju, bet to neatrodu.
22 Taisni otrādi – viņi man deva ēst žulti, un, kad es biju izslāpis, viņi mani dzirdināja ar etiķi.
23 Lai viņu galds kļūst viņiem par cilpu un viņu upuru mielasts par slazdu!
24 Lai viņu acis tiek aptumšotas, ka viņi neredz, un lai viņu gurni vienmēr ļodzās!
25 Izgāz pār viņiem Savu bardzību, un lai viņus ķer Tavu dusmu kvēle!
26 Viņu nometnes lai top par kailu tukšumu, viņu teltīs lai neviens nedzīvo,
27 jo viņi vajā to, ko Tu esi sitis, un vairo tā sāpes, ko Tu esi ievainojis.
28 Lai tiem krājas noziegums pie nozieguma, ka viņi netiek pie Tavas taisnības!
29 Lai viņi tiek izdzēsti no dzīvības grāmatas, lai viņus nepieraksta pie taisnajiem!
30 Bet es esmu nonīcis un pilns sāpju, Tava palīdzība, ak, Dievs, lai mani uztur!
31 Es slavēšu Dieva Vārdu ar dziesmu un godināšu Viņu ar pateicību.
32 Tas Tam Kungam patiks labāk nekā liellopi, nekā vērsis ar ragiem un šķeltiem nagiem.
33 Skatieties, jūs pazemīgie, un priecājieties, jūs Dieva meklētāji! Lai atspirgst jūsu sirds,
34 jo Tas Kungs uzklausa nabagus un nenicina Savus sagūstītos.
35 Lai Viņu slavē debess un zeme, jūras un viss, kas tur kustas!
36 Un taču Dievs atpestīs Ciānu un uzcels Jūdas pilsētas, lai tās ļaudīm kļūst par mājvietu un īpašumu.
37 Un Viņa kalpu dzimums tās iemantos, un, kas Viņa Vārdu mīl, tie tur dzīvos.
Bībeles pārdomas
Labi, ka šajā pasaulē ir vismaz viens, kura priekšā es varu būt pavisam atklāts. Tas esi Tu – Dievs!
Es prātoju, ko tādu būtu varējis piedzīvot šis cilvēks, ka viņa lūgšana Dievam ir tik sāpju un izmisuma pilna. Varbūt arī tu esi tā kādreiz juties . varbūt ej cauri ciešanām pašreiz. Šis psalms varētu iedrošināt patiesai sarunai ar Dievu. Šī ciešanu laika lūgšana ir patiesa, jo savā izmisumā psalma autors nevēlas slēpties. Viņš saka visu, kā ir. Un arī vārdi šai psalmā ir patiesi, jā, šokējoši, bet īsti. Un tieši tāpēc, ka tie ierakstīti Bībelē, arī mēs varam uzdrošināties lūgt patiesi. Jo Dievs jau tāpat zina visu, kas ir mūsu sirdīs.
Psalma lūdzējs ir vientuļš, sāpināts, pievilts un pazemots. Cilvēki ir pret viņu. Bet viņš zina, ka Dievs ir ar viņu. Un viņš lūdz Dievam žēlastību, lūdz glābšanu, lūdz uzvaru. Un viņš lūdz Dievam sodīt savus ienaidniekus. Lūdzējs ir pārliecināts par savu taisnību, tāpēc tik droši uztic Dievam izrēķināties ar saviem pāridarītājiem (23.-29.p.). Viņš atklāj savu sirdi Dievam, arī atriebības alkas, kas ir tajā. Bet viņš pats nerīkojas – atriebšana pieder Dievam. Tik otrādi bieži rīkojamies mēs – Dieva priekšā izliekamies labi, lūdzam pareizi un glīti, bet atriebjamies, darām ļaunu, ienīstam. Šī lūgšana atklāj patiesu cilvēku, patiesi dievbijīgu cilvēku, kurš, lai arī smagās ciešanās, tomēr nezaudē ticību un spēj slavēt Dievu.
Kāds tu esi ciešanās? Kā šis psalms tev palīdz saprast Dieva mīlestību?
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.