Par ko priecājas ķēniņi?

Par ko priecājas ķēniņi?

Par ko priecājas ķēniņi?

Bībeles lasījums /Psalms 21/

1 Korvedim. Dāvida psalms.
2 Kungs, par tavu spēku priecājas ķēniņš,
kad tu viņu glāb, redzi, viņš līksmo!
3 Pēc kā viņa sirds alkst, tu viņam dod,
ko viņa lūpas lūdz, tu viņam neliedz.
4 Tu nāc tam pretī ar dāsnu svētību,
tu liec tam galvā tīrzelta kroni.
5 Viņš lūdza tev mūžu, tu viņam to devi –
ilgs viņa dienas mūžīgi mūžam.
6 Viņa godība liela, jo tu viņu sargā,
godā un slavā tu viņu ietērp,
7 tu viņam dāvā svētību mūžam,
liec priekā tam līksmot tavā priekšā.
8 Ķēniņš paļaujas uz Kungu –
Visuaugstais to mīl, un tas neklups.
9 Tava roka ķers visus tavus naidniekus,
tava labā roka ķers tavus nīdējus,
10 tu metīsi viņus kā degošā krāsnī –
kad tu parādīsies!
Kungs savās dusmās viņus aprīs,
un apēdīs viņus uguns!
11 Viņu pēcnācējus tu izdeldēsi no zemes
un viņu sēklu no cilvēkbērniem!
12 Tie gatavo ļaunu pret tevi,
viltu tie kaļ, bet nejaudā,
13 jo tu tiem liec muguru pagriezt,
kad savus lokus tu griez tiem vaigā!
14 Celies, Kungs, savā spēkā!
Mēs dziedam un spēlējam tavai varenībai.

 

Bībeles pārdomas

“ Pazemības, proti, Dieva bijības alga ir – bagātība, gods un dzīvība.“ (Salamana pamācības 22, 4)

Ķēniņi ir bijuši visos laikos, un, vienalga, vai tas būtu indiāņu virsaitis, Dāvids vai mūsu valsts prezidente, viņi visi ir bijuši gan par kaut ko norūpējušies, gan tikuši arī iepriecināti. Viens priecājas par labu maltīti vai skaistu sievu, cits par jaunu iekarotu zemi, vēl kāds par tautas paklausību un goddevību. Par ko priecājas ķēniņš, par kuru tikko lasījām? Izrādās, par Dievu, Viņa spēku un palīdzību. Nav jau arī nekāds brīnums – viss, ko vien ķēniņš ir vēlējies un lūdzis, ir piepildījies ar uzviju. Dievs pats viņu kronējis, ļāvis gūt uzvaru, piešķīris godu, varu un labklājību, dāvinājis ilgu mūžu. Jā, vai daudz ir tādu valdnieku, kas lūdz sev dzīvību (5.p.)? Cilvēkiem tā liekas tik pašsaprotama! Tā vien izskatās, ka šis vīrs un Dievs ir arī sabiedrotie, kas cīnās pret vieniem ienaidniekiem (9.-13.p.). Un pat šeit Dievs pats visu izdara, ļaudams ķēniņam vien priecāties par notiekošo. Kāpēc? Kāpēc tāda labvēlība? Ko es esmu palaidusi garām? Vai te slēpjas kāda burvība, sazvērestība? Nē! Redz, kur tā ir – paļāvība uz to Kungu – visu svētību atslēga (8.p.)! Tik vienkārši, ka negribas pat ticēt. Paļāvība, ko nešaubīgu dara pats Dievs. Cik uzskatāmi šajā psalmā parādīts, kas notiek ar cilvēkiem, kuri savu cerību liek uz Dievu, dzīvo saskaņā ar Viņa prātu, un cilvēkiem, kas Dievu ienīst vai neatzīst Viņu vispār: vienus Viņš bagātīgi svētī, otrus bargi soda. It kā nežēlīgi, taču taisnīgi.

Jā, kur palikuši tādi ķēniņi, kas lūdz un paļaujas uz Dievu, kas priecājas par Viņu tā, ka jāgavilē, jādzied un jāņem rokās pat kāds mūzikas instruments? Kur tāds ķēniņš, kam pats Dievs nāk pretim (4.p.)? Kurš par savas valsts vadītāju varētu teikt – viņš ir svētība mūsu zemei uz mūžīgiem laikiem?

 

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.

Dalies: