/Dziesmu dziesma 6,4–8,4/

4 “Tu esi skaista, mana draudzene, kā Tirca, mīlīga kā Jeruzāleme, bet reizēm gan briesmīga kā naidīgi karapulki!
5 Novērs savas acis no manis, jo tās mulsina mani! Tavi mati ir kā ganāmpulks kazu, kas, lejup virzīdamās, novietojušās Gileāda kalna nogāzē.
6 Tavi zobi ir kā ganāmpulks avju, kas nāk no peldes; ikvienai no tām ir dvīņi, un neviena starp viņām nav neauglīga.
7 Tavi vaigi ir kā granātābola sārtās puses starp tavām divās grīstītēs savītajām matu cirtu pīnēm.
8 Sešdesmit ir ķēniņienes, astoņdesmit blakussievas, un jaunavu daudzums ir neizskaitāms.
9 Bet tikai viena vienīga ir mana dūja, mana rimtā un cildenā, tikai viena ir savai mātei pati mīļākā un savas mātes izraudzītā, kurai viņa deva dzīvību. Un, kad meitas viņu redzēja, tad viņas viņu teica svētlaimīgu esam, un ķēniņienes un blakussievas viņu slavēja un daudzināja.
10 Kura ir starp viņām, kas mirdzēdama iznirst no tumsas kā rīta blāzma, skaista kā mēness, starojoša kā saule, briesmīga kā naidīga karaspēka bari?
11 Es biju nokāpis lejup savā riekstu dārzā, lai apskatītu jaunos riekstu kociņus strauta malā un lai palūkotos, vai vīnakoks rieš pumpurus un vai granātābolu koki jau izplaukuši.
12 Es nezināju, ka manas dvēseles trauksme mani neapzinīgi bija novedusi pie dižciltīgā Amī-Nadila ratiem.”

1 “Atgriezies jel, Sulamīte, atgriezies! Vērs atpakaļ savus soļus un pagriez pret mums savu vaigu, lai mēs varētu tevi skatīt!” – “Un ko jūs tagad saskatāt Sulamītē – vispievilcīgāko daiļumu, līdzīgu rotaļu dejai Mahanajimā?
2 Cik cēla ir tava gaita tavās kurpēs, tu valdnieka meita! Tavi gurni savu daiļo apaļumu izliekumā ir kā divi gredzeni, ko darinājusi gudra lietpratēja roka.
3 Tavs klēpis ir kā apaļš kauss, kurā nekad netrūkst dzēriena valgmes. Tava miesa ir kā kviešu kopa, kas apspraudīta ar lilijām.
4 Abas tavas krūtis ir kā divi jauni stirnu dvīņi.
5 Tavs kakls ir kā ziloņkaula tornis. Tavas acis ir dzidras kā Hešbonas dīķi pie Batrabima vārtiem. Tavs deguns ir kā tornis Libanona kalnos, tas, kas noraugās uz Damasku.
6 Tava galva uz tava ķermeņa ir kā Karmela kalns, un tev pār pleciem plūstošās matu cirtas ir kā krokās sakārtots tumši sārts valdnieka purpurs; pats ķēniņš ir šo cirtu savaldzināts!
7 Cik skaista un cik tīkama esi tu, cildena prieka un jauku pārdzīvojumu pilnā mīlestība!
8 Tu esi augumā smuidra kā palma, un tavas krūtis ir līdzīgas vīna ķekariem.
9 Es sacīju sev: man būtu jāuzkāpj palmu kokā un jāsatver tā zari, lai tavas krūtis man tiešām šķistu kā ķekari pie vīna koka un tava deguna elpai lai būtu ābolu smarža.
10 Un tava mute lai būtu kā labs vīns, kas manam draugam labi patīk un liek runāt pat snaudošo lūpām.”
11 “Mans draugs ir mans, un visa viņa sirds ilgošanās ir pēc manis!
12 Nāc, mans draugs, lai izejam laukos un lai pārnakšņojam ciemos!
13 Un lai mēs agri varētu uzkāpt vīna dārzos un redzētu, vai vīna koks rieš pumpurus, vai tā ziedi veras vaļā un vai granātābeles plaukst; tur es tev dāvināšu savu mīlestību.
14 Mīlestības āboli smaržo saldi, un uz novietnes virs mūsu durvīm ir dažādi augstvērtīgi augļi. Mans draugs, es esmu tev tur sataupījusi labākos gan no šā, gan arī pat vēl no pagājušā gada ražas.

1 Ak, kaut tu būtu mans brālis, kas būtu zīdis manas mātes krūtis! Būtu es tevi tad kaut kur laukā sastapusi, es tevi skūpstītu no visas sirds, un neviens nedrīkstētu mani par to nicināt.
2 Es tevi ņemtu aiz rokas un vestu tevi manas mātes namā, kur tev mani būtu jāmāca; es tev tur dotu dzert ar garšvielām jauktu vīnu un manu granātābolu raudzēto sulu.
3 Viņa kreisā roka ir zem manas galvas, un viņa labā roka glāsta mani.”
4 “Es no sirds lūdzu, jūs Jeruzālemes meitas, lai jūs priekšlaikus nesatrauktu un neatmodinātu manī mīlestību, nedz arī liktu tai kaut kā citādi rosīties manī, iekāms tas tai pašai patīk!”

Bībeles pārdomas

Lūdz Dievu, lai Viņš tev palīdz atrast un nosargāt savu otro pusi!

Mīlētājam nav grūti atrast vārdus, kā apjūsmot savu mīļoto – viņas skaistumu, matus, mīļo smaidu (6,4-7). Viss mīļotajā ir lielisks! Un viņam nav grūti apgalvot – lai jau ķēniņam Salamanam ir tik daudz sieviešu, cik viņš vēlas, manējā ir par viņām visām pārāka (6,8-9)! Viņa ir mana karaliene! Veids, kā viņš to pasaka viņai, liek viņai būt simtprocentīgi drošai par viņa mīlestību. Šie vārdi liek mums pārdomāt, cik bieži mēs sakām šādus vārdus savai mīļajai vai mīļajam. Šādi vārdi stiprina mīlestību, vairo uzticību, dod pārliecību par attiecībām.

Šajās kāzās tiek dejots (7,1). Viņa dejo visu viesu priekšā, bet deja ir domāta vienīgi viņas vīram. Viņš vēro viņas jutekliskās kustības, viņš apjūsmo viņas ķermeni un skaistumu (7,1-7). Ik loceklis viņas ķermenī ir pilnīgs viņa acīs, ik kustība viņu iekārdina. Viņš vēlas viņu (7,8-9). Viņš iztēlojas, kā kāzu naktī iepazīs viņas ķermeni, kā varēs tam pieskarties, kā varēs priecāties par to.

Pēc kāzu svinībām, dejām, seko laimīgs laiks – mierīga un nesteidzīga mīlēšanās (11,12-14). Mīļotā aicina vīru uz laukiem, kur viņi var būt vieni, kur viņa var viņu iepriecināt un apmierināt. Viņa dod savu mīlestību vienīgi viņam. Viņa ir pārdomājusi, kas varētu vīru iepriecināt un gatavojusies šiem brīžiem. Šī mīlestība ir gan kautrīga, gan brīva un visu atklājoša (8,1-2). Tā tiek dota tikai viņam vienīgajam! Un mīļotā grib, lai par to uzzina visa pasaule.

Šī dziesma tos, kas sen precējušies, aiznes atmiņās uz laulības sākumu un iekvēlina mīlestību no jauna. Jauniešiem tā raisa sapņus par mīļoto. Mīlestībai ir tik daudz, ko mums dot!

Ja tev ir mīļotais vai mīļotā, mēģini šodien ieraudzīt viņu ar jaunām, Dieva atjaunotām acīm, redzot viņu tādu, kādu Dievs ir iecerējis.

Ja esi viens, lūdz, lai Dievs tevi gatavo tādai nākotnei, kādu Viņš ir tev paredzējis!

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.