Bībeles lasījums /Ebrejiem 11, 32–40/
Ko lai vēl saku? Man pietrūks laika runāt par Gideonu, Baraku, Simsonu, Jeftu, Dāvidu, Samuēlu un praviešiem, 33 kas caur ticību ir uzvarējuši valstis, darījuši taisnus darbus, sasnieguši apsolīto, aizdarījuši lauvām mutes, 34 izdzēsuši uguns spēku, izbēguši zobena asmenim, nespēkā tapuši stiprināti, karā kļuvuši vareni, ienaidnieku karaspēkus piespieduši atkāpties. 35 Sievas saņēma savus mirušos caur augšāmcelšanos, bet citi ļāva sevi nomocīt, jo nepieņēma atbrīvošanu, lai gūtu sev labāku augšāmcelšanos. 36 Citi izcietuši izsmieklu un šaustīšanu, važas un cietumu. 37 Tie tika nomētāti akmeņiem, sazāģēti, nokauti ar zobenu, staigāja apkārt avju un kazu ādās, cieta trūkumu, bēdas un ļaundarības. 38 Pasaule nebija viņu cienīga, bet viņiem bija jāmaldās pa tuksnešiem, kalniem, jāmīt alās un aizās. 39 Un šie visi, kuru ticību Dievs ir apliecinājis, nesaņēma apsolīto, 40 jo Dievs mums kaut ko labāku bija iepriekš nolūkojis, lai viņi bez mums nesasniegtu apsolījumu.
Bībeles pārdomas
Vai tu esi pieredzējis, piedalījies vai pārcietis kādu vardarbību? Tā ir smaga tēma, bet mēs ar to tik bieži sastopamies. Atdod visu to Dievam šajā lūgšanā!
Šos stāstus ir grūti iztēloties, jo tie līdzinās murgam. Visos gadsimtos un visā pasaulē cilvēki, neraugoties uz to, kāda ir viņu politiskā vai reliģiskā piederība, arī kristieši ir kādus mocījuši un paši bijuši mocīti. Šeit minēts stāsts par Samsonu (sk. Soģu 13-16), kas ir viens no asiņainākajiem stāstiem Bībelē, kur gan viņš tika mocīts, gan viņš pats nokāva daudzus citus. Gandrīz vai katru dienu mēs ziņās dzirdam par vardarbību, ko cilvēki vērš viens pret otru. Varbūt arī tu kaut ko tādu esi pieredzējis. Tādos brīžos ir vieglāk par to nedomāt, izslēgt TV, pāršķirt avīzes lapu un pievērsties kam citam. Tomēr arī šodien Bībelē lasām par to pašu. Un tas mums spiež domāt un dzīvot citādāk. Mēs varam atteikties būt vardarbīgi pret kādiem citiem, mēs varam nolemt iestāties par tiem, kas cieš no vardarbības, arī tad, ja tā darīta it kā Dieva vārdā.
Tomēr šeit atkal ieskanas vārdi, ko lasījām vēstules sākuma daļā – viņi visi to ir pacietuši, ticēdami uz kādu apsolījumu, ko nav savas dzīves laikā saņēmuši. Kāpēc viņi cieta tik briesmīgi, un kāpēc Dievs viņiem nedeva apsolīto? 40. pantā teikts, ka tas ir mūsu dēļ. Viņi cieta ticības dēļ, lai mēs, kas sākām dzīvot vēlāk, arī piederētu šai ticībai, lai arī mums būtu šis apsolījums un šis mantojums. Cik neparasti un pašaizliedzīgi. Tā upurēties Dieva dēļ un mūsu dēļ. Paldies.
Vai tu pazīsti kādu cilvēku, kas ir cietis ticības dēļ? Ja iespējams, iededz sveci viņa piemiņai, pārdomā par viņa dzīvi, ticību un pasakies Dievam par viņu!
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.