Bībeles lasījums /Jeremijas 20, 1–18/

¹ Priesteris Pašhūrs, Immēra dēls, kas bija Kunga nama uzraugs, dzirdēja Jeremiju pravietojam šo visu. ² Tad Pašhūrs sita pravieti Jeremiju un ielika viņu siekstā, kas atradās Benjāmina vārtos, pie Kunga nama augšdaļas. ³ Un no rīta Pašhūrs atlaida pravieti Jeremiju no siekstas, un Jeremija viņam teica: “Tevi vairs nesauks par Pašhūru, bet par Visušausmīgo!”
⁴ Jo tā saka Kungs: “Redzi, es uzsūtīšu tev šaušalas, tev un visiem taviem mīļajiem, viņi kritīs no ienaidnieka zobena, un tavas acis to redzēs! Visu Jūdu es atdošu Bābeles ķēniņa rokā, un viņš aiztrieks to trimdā uz Bābeli un kaus ar zobenu! ⁵ Es atdošu ienaidnieka rokā visus šīs pilsētas dārgumus, visus tās krājumus un dārglietas, un visas Jūdas ķēniņu dārgumus, – tie tās izlaupīs, paņems un aiznesīs uz Bābeli! ⁶ Un tu, Pašhūr, un visi, kas dzīvo tavā namā, aiziesiet gūstā, jūs iesiet uz Bābeli, tur mirsiet un tiksiet aprakti – tu un visi tavi mīļie, kam tu pravietoji melus!”
⁷ Tu mani pierunāji, Kungs,
es ļāvos pierunāties,
tu mani pārspēkoji un pievārēji,
es biju par izsmieklu cauru dienu,
visi par mani ņirdz!
⁸ Jo, kad es runāju,
es kliedzu,
spaidi un varasdarbi! –
es saucu.
Man bija Kunga vārds
par kaunu un izsmieklu
cauru dienu!
⁹ Es teicu:
viņu vairs neatcerēšos,
vairs viņa vārdā nerunāšu!
Manā sirdī bija degoša uguns,
kaulos man ieslodzīta,
knapi turos to valdīt
un nevaru.
¹⁰ Es dzirdēju daudzas paļas:
visapkārt šaušalas –
apsūdzam, uzrādām viņu!
Visi mani ļaudis
lūko, kad kritīšu:
varbūt viņš pieviļas
un mēs viņu pievārēsim
un sariebsim viņam!
¹¹ Bet ar mani ir Kungs
kā varonis spēcīgs! –
Tādēļ klups mani vajātāji
un nepārspēs mani!
Tie paliks kaunā,
jo nejēdz,
negods tiem mūžīgs –
tas netiks aizmirsts!
¹² Pulku Kungs,
kas pārbauda taisno,
kas redz sirdis un prātus!
Ļauj, lai es ieraugu,
kā tu atriebies viņiem,
tev es uzticu savu lietu!
¹³ Dziediet Kungam,
slavējiet Kungu,
jo viņš izglāba nabaga dzīvību
no ļaundaru rokas!
¹⁴  Nolādēta tā diena,
kad piedzimu,
diena, kurā māte mani dzemdēja,
nav svētīta!
¹⁵ Nolādēts tas vīrs,
kurš pateica manam tēvam:
tev piedzimis dēls, –
re, kā iepriecināja!
¹⁶ Lai tam vīram ir kā tām pilsētām,
kuras Kungs noplēsa un nežēloja,
lai viņš dzird kliedzam no rīta
un kara dunu jau pusdienas laikā!
¹⁷ Kādēļ viņš nenogalēja mani vēl mātes klēpī!
Tad mana māte būtu mans kaps
un viņas klēpis paliktu mūžam grūts.
¹⁸ Kādēļ es pametu klēpi?
Lai redzētu mokas un pūles?
Lai manas dienas ritētu kaunā?

Bībeles pārdomas

Atceries laiku, kad tu biji vientuļš. Dāvā šodien Dievam šīs savas atmiņas un savas sajūtas. Zini, ka Dievs ir tev tuvu.

Neskatoties uz savām domstarpībām ar priesteri Pašhūru un nepatīkamo situāciju, kad bija ielikts siekstā (1.-2.p.), Jeremija spēj iedrošināt pats sevi un citus, dziedot Dievam slavas dziesmu, jo Viņš ir izglābis nabagos (11.-13.p.).

Tikai daži no mums ir aicināti būt par saucēja pravieša balsi draudzē vai sabiedrībā, tomēr dažreiz esam aicināti atrast pravieti sevī iekšā un nebaidīties runāt par kaut ko, kas ir nepareizs vai korumpēts. Vientulības cena var būt augsta. 9. pantā mēs redzam, kāpēc Jeremija dzīvo šādi, lai arī ļaužu acīs viņš šķiet kā nodevējs. Viņš saka, ka Dieva vārds ir kā degoša uguns viņā iekšā, un viņš nevar to noturēt sevī. Jeremijā iekšā plosās karš – no vienas puses viņš ienīst Dievu un korupciju viņam apkārt, no otras puses viņš mīl Dievu un uzticas Viņam, kā arī jūtas savu draugu nodots. Ir tik daudz pretrunu, bet viņš turpina, turoties pie Dieva un uzticības Viņam.

 Varbūt arī tu pašreiz jūties tālu no Dieva, varbūt tu pazīsti kādu, kas tā jūtas. Tomēr tici, ka tajās sajūtās, ka Dievs nav blakus, Viņš patiesībā ir tev tuvumā. Lūdz par to.

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.