/Lūkas 19, 11–27/
11 Viņiem klausoties, Tas stāstīja vēl vienu līdzību, tamdēļ ka viņi, Jēzum tuvu pie Jeruzālemes esot, domāja, ka tūliņ vajag parādīties Dieva valstībai.
12 Viņš teica: “Kāds augstas kārtas cilvēks devās ceļā uz tālu zemi, lai saņemtu valstību un pēc tam pārnāktu mājās.
13 Un, ataicinājis desmit no saviem kalpiem, viņš tiem iedeva desmit minas un sacīja tiem: pelnaities ar to, iekāms es pārnākšu.
14 Bet viņa tautieši, viņu ienīzdami, viņam aiz muguras nosūtīja vēstnešus un lika pateikt: mēs negribam, ka šis pār mums valda.
15 Bet viņš pārnāca, kad bija valdību saņēmis, un nu lika atsaukt kalpus, kuriem viņš bija iedevis naudu, lai pārliecinātos, ko katrs ar to ir darījis.
16 Tad ieradās pirmais un sacīja: kungs, tava mina piepelnīja desmit minas.
17 Tad viņš tam teica: labi, tu godīgais kalps, tāpēc ka tu mazā lietā esi bijis uzticams, es tev dodu varu pār desmit pilsētām.
18 Pēc tam nāca otrs un sacīja: tava mina, kungs, piepelnījusi piecas minas.
19 Arī šim viņš sacīja: arī tevi es iecelšu pār piecām pilsētām.
20 Pēc tam trešais nāca un sacīja: kungs, še ir tava mina, es to biju noglabājis sviedrautā.
21 Jo es baidījos no tevis, tāpēc ka tu esi bargs cilvēks un ņem, ko tu neesi nolicis, kā arī pļauj, ko neesi sējis.
22 Tad viņš sacīja: no tavas mutes es tevi tiesāšu, tu nekrietnais kalps! Ja tu zināji, ka es esmu bargs cilvēks, kas ņem, kur viņš nav licis, un pļauj, ko viņš nav sējis,
23 kāpēc tad tu manu naudu neesi nodevis naudas mijējiem? Tad es pārnācis to ar augļiem būtu saņēmis atpakaļ.
24 Un uz klātesošiem viņš teica: atņemiet tam viņa minu un dodiet tam, kam ir desmit minas.
25 Tad tie sacīja viņam: kungs, viņam jau ir desmit minas.
26 Bet viņš atbildēja: es jums saku: katram, kam ir, dos, bet, kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir.
27 Bet tos manus ienaidniekus, kas negribēja, lai es pār tiem valdītu, atvediet šurp un nokaujiet manā priekšā!”
Bībeles pārdomas
Vai tu esi domājis, kas tu būsi Dieva valstībā? Dievs, palīdzi man saprast, kas man jādara te, uz zemes, lai es varētu ieiet Tavā valstībā ar prieku.
Jēzus tuvojas Jeruzalemei. It kā nojauzdami Jēzus zemes dzīves drīzās beigas, ļaudis izrāda pastiprinātu interesi par Dieva valstību. Jēzus stāsta vēl vienu līdzību, lai cilvēki labāk saprastu, iegaumētu, mācētu rīkoties, šo valstību gaidot.
Šoreiz valstības kungs tēlots kā cilvēks, kurš aizceļo, pirms varas iegūšanas (12.p.). Vai šeit nav paralēle ar Jēzu, kurš “aizceļos”, lai atnāktu kā valdnieks? Pirms tam kungs izrauga īpašam, patīkamam uzdevumam kādus no saviem kalpiem (13.p.). Jā, rīkoties ar uzdāvinātu naudu taču daudziem no mums arī ir ilgtos sapnis, vai ne? Lasām, kā nu kuram veicies ar pelnīšanu (16.,18.,20.p.). Arī cilvēcīgi spriežot par labāku jāatzīst tas, kurš nopelnījis vairāk. Izrādās, nauda bijis tikai kāds iesākums, pārbaude, vai var uzticēt vēl vairāk. Kas veiksmīgāk izturējis pārbaudi, iegūst vairāk. Bet nauda un vara pār pilsētām nav tikai prieks, tā ir arī atbildība. Kurš spēj to uzņemties? Pēdējais kalps, kā redzams, nespēj, tāpēc arī tiek sodīts ar, tā teikt, mantas konfiskāciju (24.p.). Nelīdz nekādi aizbildinājumi par bailēm, par kunga vainu, tieši otrādi – tam vajadzēja kalpot par pamudinājumu. Jā, kunga rīcība izskatās cietsirdīga. Nav nekādas runas par viesiem vienādām tiesībām. Nē, kungs par uzticamiem atzinis tikai tos, kas izturējuši viņa pārbaudi, kamēr viņš vēl nebija valstību nodibinājis.
Un tad ir kādi cilvēki, kam nekas netiek iedots, kas vēro notikušo, bet ne jau miermīlīgi, viņi ceļ pretenzijas pret topošo kungu (14.p.). Neko jau viņi ar savu rīcību nepanāk, valstība tāpat nodibinās, bet cik baigs sods viņus sagaida (27.p.)!
Dieva valstība vēl nav redzama, bet drīz būs. Kas esmu es? Cilvēks, kam kaut kas uzticēts? Bet varbūt esmu starp tiem, kas nevēlas, lai Kungs pār mani valda?
Kā tavā ikdienā var redzēt, ka Jēzus ir tavs Kungs?
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.