/Efeziešiem 2,1–10/
1 Arī jūs bijāt miruši savos pārkāpumos un grēkos, 2 kuros reiz dzīvojāt, piederēdami šīs pasaules laikmetam, pakļaudamies valdniekam, kas valda pār gaisa valstību, pār to garu, kas vēl tagad darbojas nepaklausības dēlos. 3 Viņu vidū arī mēs reiz dzīvojām savās miesas iekārēs, rīkodamies pēc miesas iegribām un iedomām, un pēc savas dabas bijām dusmības bērni tāpat kā visi pārējie. 4 Bet Dieva žēlastība ir bagātīga, savas lielās mīlestības dēļ, ar ko viņš mūs mīlēja, 5 viņš līdz ar Kristu atdzīvināja arī mūs, kas bijām miruši savos pārkāpumos, – žēlastībā jūs esat izglābti –, 6 viņš mūs līdz ar Kristu ir augšāmcēlis un līdz ar viņu sēdinājis debesīs Kristū Jēzū, 7 lai savā labvēlībā pret mums Dievs mums parādītu nākamajos laikmetos savas žēlastības neizmērojamo bagātību, kas ir Kristū Jēzū. 8 Jo žēlastībā jūs esat izglābti caur ticību, tas nenāk no jums, tā ir Dieva dāvana, 9 tas nav arī no darbiem, lai kāds nesāk dižoties. 10 Mēs paši esam viņa darinājums, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.
Bībeles pārdomas
„Bībele vēsta par to, kā nevis mēs atradām ceļu pie Dieva, bet kā Viņš meklēja ceļu pie mums.” (Karls Barts)
Šajā Rakstu vietā Pāvils vairākas reizes uzsver faktu, ka tos, kas reiz bija miruši savos grēkos, Kristus ir darījis dzīvus (1.,5.-6.p.). Esmu ievērojusi, ka īpaši svarīgās lietas skolotāji atkārto vairākas reizes. Arī Pāvils vēlas tiem, kas šo vēstuli lasīja toreiz un lasa tagad, īpaši atgādināt, ka Dievs mūs glābj savā žēlastībā līdz ar Kristu. Tas nozīmē – ja mēs esam ar Kristu, mēs iegūstam iespēju tikt tur, kur citādi nevarētu nokļūt – debesīs (6.p.). Tas ir tāpat kā, ja tu ietu uz kādu slēgtu pasākumu un tevi ielaistu tajā bez biļetes, jo tu esi kopā ar to, kuram par godu rīkots šis pasākums.
Par kādiem gan nopelniem mēs esam ieguvuši iespēju tikt paaugstināti debesīs? Ir parasts dzirdēt, kā atsevišķi cilvēki, kādas cilvēku grupas, kādas biedrības vai organizācijas salīdzina sevi ar citiem un uzsver savu pārākumu. Tā dara ne tikai tie, kas nepazīst Dievu, bet arī kristieši. Es izdarīju, es lūdzu un kāds tika dziedināts; es pateicu, un cilvēks sāka nākt uz baznīcu; es ziedoju un tāpēc manā draudzē var iegādāties krāsni utt. Bieži koncentrējamies uz sevi. Mums ir tieksme kaut daļu nopelna paturēt sev – es atgriezos pie Dieva, es pieņēmu Jēzu par savu glābēju. Bet Pāvils saka, ka tas viss nav no mums. Nevis es, bet Viņš visu paveica. To, ka es atgriezos pie Dieva, ka atzīstu Jēzus nāvi par maniem grēkiem un Viņa augšāmcelšanos, arī to visu ir darījis Dievs. Tas nav mans darbs. To visu iepriekš sagatavojis Dievs, tāpēc mums nav nekas, ar ko lielīties. Tā ir Dieva žēlastības un laipnības dāvana, ka tieši tevi un mani Viņš ir izvēlējies, lai paveiktu Viņa iecerēto.
Dievs meklē ļaudis, kuri spētu darīt Viņa sagatavotus darbus. Atsaucies!
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.