/Psalms 46/
1 Dziedātāju vadonim. No korahītu dziesmām augstām balsīm.
2 Dievs ir mūsu patvērums un stiprums, tiešām spēcīgs palīgs bēdu laikā.
3 Tāpēc mēs nebīstamies, kaut arī zeme zustu un kalni pašā jūras vidū nogrimtu.
4 Lai jūras ūdeņi krāc, lai ceļas viļņi, un lai no bangu trakošanas visi kalni dreb. Tas Kungs Cebaots ir pie mums, mūsu stiprā pils ir Jēkaba Dievs! (Sela.)
5 Taču Dieva pilsētu iepriecina Viņa strauti, tie iepriecina Viņa svētnīcu, kas Visuaugstākajam ir par mājokli.
6 Dievs ir šai pilsētā, tās pamati negrīļosies. Dievs tai palīdz, jau rītam austot.
7 Tautas trako, un valstis krīt, zeme izkūst, kad Viņš paceļ Savu balsi.
8 Tas Kungs Cebaots ir ar mums, Jēkaba Dievs ir mūsu stiprā pils! (Sela.)
9 Nāciet un skataities Tā Kunga darbus, kas iztrūcina zemi,
10 kas liek kariem mitēties visā pasaulē, kas salauž stopus, kas šķēpus sadauza un bruņas ar uguni sadedzina!
11 “Rimstieties un atzīstiet, ka Es esmu Dievs, cildināms tautu starpā, cildināms pa visu pasauli!”
12 Tas Kungs Cebaots ir ar mums, mūsu stiprā pils ir Jēkaba Dievs!
Bībeles pārdomas
“Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils,/ Kur bēdās varam tverties,/ Augsts palīgs, kas mūs nepievils,/ Pie kā mēs varam ķerties!“ (Mārtiņš Luters)
Masu mēdiji ziņo, ka ASV jaunas paaudzes ieroču izstrādēs tiek ieguldīti miljardi dolāru un ka vairāk nekā astoņdesmit militārajās laboratorijās šai nolūkā tiek nodarbināti tūkstošiem zinātnieku. Pie tam Amerika jau nav vienīgā, kas šādi gatavojas… laikam taču nežēlīgam karam. Dažādi mikroviļņu, plazmas un psihotropie ieroči top arī Ķīnā, Austrālijā, Indijā, tepat Krievijā. Un mēs neviens nezinām, kurā brīdī šīs “elles mašīnas” tiks liktas lietā, vai arī kaut kas vienkārši misēsies to ražošanā, uzglabāšanā vai izmēģināšanā. Būtu muļķīgi domāt tikai par savu ādu, bet tomēr – kā lai jūtos pasargāta? Droša par sevi, saviem mīļajiem? Bībelē es lasu atbildi, ko gan ir saņēmuši citi ļaudis citos laikos, bet ko es tomēr gribu un varu attiecināt arī uz sevi šodien – Dievs ir mūsu sargs. Jā, ir jau viegli tā sacīt, ja runājam tikai par kādām ikdienišķām lietām – savu maciņu tirgus burzmā, neaizslēgtām dzīvokļa durvīm. Bet ko tad, kad mūsu zemei tiešām atkal tuvosies karš? Un nevis kaut kāds, bet atomkarš? Psalmists runā tikai par stopiem un šķēpiem (10.p.), bet es ticu, tas nebūt nenozīmē, ka Dievs nepazītu un netiktu galā arī ar vissarežģītākajiem cilvēka prāta izgudrojumiem 21. gadsimtā.
Tāpat ar dabas stihijām. Nemaz jau nebija tik viegli paļauties uz Dieva žēlastību, ka manai mājai šīs vasaras postošās vētras ies secen. Bet psalma autors arī šai ziņā apliecina savu uzticēšanos visaugstākajam (3.-4.p.). Vai tā būtu pārgalvība vai paša pieredze? Varbūt Dievs tā sargā tikai kādu konkrētu pilsētu, piemēram, Jeruzālemi (5.-6.p.)? Tomēr, cik zināms, tā nav gan. Tam, lai Dievs sargātu, ir citi priekšnoteikumi. Ja Dievu pašu varam saukt par savu stipro pili, tad jebkurā vietā jutīsimies droši (12.p.). Viņš pats uz to aicina. Aicina uz mieru, ticību un vienprātīgu pielūgšanu.
Šodien, kad būsi izvēles priekšā paļauties uz sevi vai uz Dievu, atceries, ka Viņš gaida, lai tu cerētu un ticētu uz Viņu!
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.