Bībeles lasījums /Jeremijas 8,1-17/
“Tajā laikā,” saka Kungs, “lai iznes no kapiem Jūdas ķēniņu kaulus, tās augstmaņu kaulus, priesteru kaulus, praviešu kaulus un Jeruzālemes iedzīvotāju kaulus. Lai tos izkaisa zem saules un mēness un zem zvaigžņu pulkiem, ko tie mīlējuši, kam tie vergojuši, kam skrējuši pakaļ, pēc kā dzinušies un kam klanījušies, – lai tos nedz vāc, nedz aprok, lai tie ir par mēsliem uz zemes virsas! Un tie, kas no šīs ļaunās dzimtas vēl būs atlikuši, labāk vēlēsies nāvi, ne dzīvi – visi, kas vēl būs atlikuši tais vietās, kur es tos sadzinu, saka Pulku Kungs.
Saki viņiem: tā saka Kungs:
vai ir kāds,
kas krīt un neceļas?
Vai ir kāds,
kas aiziet un neatgriežas?
Kādēļ šī tauta atkritusi
un Jeruzāleme novērsusies? –
Tie tveras pie meliem
un liedzas atgriezties!
Es klausījos uzmanīgi,
bet viņi nerunāja,
neviens savu ļaunumu nenožēloja,
neteica: ko esmu izdarījis?!
Tiem katram savs skrējiens –
kā zirgam, kas aiztraucas kaujā.
Pat stārķis debesīs zina savu reizi,
pat ūbele, bezdelīga un dzērve
turas pie sava gāju laika,
bet mana tauta nezina Kunga spriedumu!
Kā jūs varat teikt:
mēs esam gudri,
un Kunga bauslība ar mums! –
Redzi, par meliem to vērš
rakstvežu melīgā spalva!
Gudrie tiks kaunā,
trūksies un kritīs gūstā!
Redzi, Kunga vārdu tie atmetuši!
Kāda vēl gudrība tiem!?
Tādēļ es atdošu viņu sievas citiem
un viņu laukus mantos iekarotāji!
Gan mazi, gan lieli –
visi tie tīko pēc netaisnas mantas,
gan pravietis, gan priesteris –
visi tie krāpjas.
Manas tautas brūci
tie tik apārstē –
tie saka: miers, miers,
bet miera nav!
Nu tie apkaunoti,
jo tie darīja preteklību,
kauna tie nepratās,
goda tie nezināja –
tādēļ tie kritīs kritējiem līdzi,
tie klups, kad tos piemeklēšu,
saka Kungs.
Es tos noplūkšu,
lai vairs nav,
saka Kungs,
nav vīnogu vīnakokā,
nav vīģu vīģes kokā,
lapas novītušas
un tas, ko es devu,
ir prom!”
Ko mēs vēl sēžam?
Pulcēsimies un iesim
uz nocietinātajām pilsētām,
lai nonīkstam tur! –
jo mūsu Dievs Kungs nīdē mūs,
ar indes ūdeni dzirdī,
ka pret Kungu mēs grēkojuši!
Ilgojāmies pēc miera,
bet laba nav,
pēc dziedināšanas,
un, redzi, šaušalas!
No Dāna dzird sprauslojam
viņu zirgus,
no zviedzieniem
dreb visa zeme –
tie nāk un aprij zemi
un visu, kas to pilda,
pilsētas un visus,
kas tajās mīt.
“Jo, redzi, es sūtu jums
čūskas un odzes,
čūskuvārdi tām nelīdz,
tās sadzels jūs,”
saka Kungs.
Bībeles pārdomas
Dievs, paldies, ka Tu nemities runāt uz manu sirdi un gaidīt uz manu atgriešanos!
Kad mēs no malas vērojam kādu situāciju, kad skatāmies kādu filmu, teātri vai sporta spēli, kad domājam par valdības pienākumiem un nepadarītajiem darbiem, mums ir skaidrs, kā vajadzētu rīkoties, lai būtu labi. Kad esam līdzās kādai ģimenei viņu problēmās, mēs zinām, kas būtu jādara, lai attiecībās būtu miers. Mēs bieži gaidām, dodam padomus un nespējam saprast, kāpēc mūs nesadzird un kāpēc nerīkojas, kā mēs sakām. Kāpēc nekas nemainās? Iespējams, domājot šādi, mēs varam kaut nedaudz pietuvoties tām izjūtām un emocijām, ko pārdzīvoja Dievs un Viņa pravietis, esot tautas vidū, redzot grēkus, mudinot atgriezties, atgādinot bauslību, bet nesagaidot tautas reakciju. Vēsts tiek teikta atkal un atkal, bet izmaiņu nav. Ir nogurdinoši lasīt nodaļu pēc nodaļas ar it kā to pašu vēsti, bet citos vārdos izteiktu. Kad kaut kas mainīsies? Pat dzīvnieki ir jutīgi uz Kunga balsi un zina savus ceļus, bet tauta paliek kurla (6.-7.p.).
Šodien tupinām lasīt vēsti par to, kādas būs sekas tautas nespējai sadzirdēt un atgriezties – tautas ķēniņu kapavietas tiks izdemolētas (1.-2.p.), gudrie tiks apkaunoti un aizvesti gūstā (9.p.), ģimenes tiks izpostītas un mājas atņemtas (10.p.). Šis sods būs kā čūskas kodies, kam nav pretindes (17.p.). Klausoties šai vēstī, tautas sirds tomēr nemainās, viņi ir pārliecināti, ka tas nenotiks. Un pravietojums skan tālāk – būs dienas, kad tauta sapratīs, ka tas ir Kunga sods, bet tad jau būs par vēlu (14.-16.p.). Kungs Dievs runā, sauc, gaida, pārliecina, bet paliek nesadzirdēts. Kā gan izdzīvot šajās grūtajās dienās, kas velkas un velkas bez gala?
Dievs, paldies, ka Tu nemities saukt un aicināt! Paldies, ka tu parādi mūsu grēku un ļaunumu! Dod arī spēku atgriezties un nožēlot!
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.