/Lūkas 13, 22–30/

22 Un Viņš, turpinādams ceļu uz Jeruzālemi, staigāja no pilsētas uz pilsētu un no ciema uz ciemu, mācīdams ļaudis.
23 Bet kāds Viņam jautāja: “Kungs, vai to ir maz, kas tiks izglābti?” Uz to Viņš atbildēja:
24 “Cīnaities ieiet pa šaurajiem vārtiem, jo Es jums saku: daudzi vēlēsies ieiet, bet nevarēs.
25 Jo, ja jūs tikai pēc tam, kad nama Kungs būs cēlies un durvis aizslēdzis, nostāsities ārā un klauvēsit pie durvīm, sacīdami: Kungs, atver mums,- Viņš atbildēs jums: Es nezinu, no kurienes jūs esat!
26 Tad jūs sāksit stāstīt: mēs ar Tevi esam ēduši un dzēruši, un Tu esi mācījis mūsu ielās.
27 Tad Viņš jums atteiks: Es nezinu, no kurienes jūs esat, atkāpieties no Manis, visi jūs netaisnības darītāji!
28 Tur būs raudāšana un zobu trīcēšana, kad jūs redzēsit Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu un visus praviešus Dieva valstībā, bet paši sevi izmestus ārā.
29 Tad tie nāks no rītiem un vakariem, no ziemeļiem un dienvidiem un sēdēs pie galda Dieva valstībā.
30 Un redzi, ir pēdējie, kas būs pirmie, un pirmie, kas būs pēdējie.”

Bībeles pārdomas

“Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas lietas tiks piemestas.“ (Mateja evaņģēlijs 6, 33) Kas tev ir svarīgāks?

Laikam jau katrs, izlasījis šo Rakstu vietu, ir sajuties mazliet neomulīgi. Lai gan Jēzus brīdinājums par šaurajiem vārtiem izskan jūdu sabiedrībā, un mēs jau zinām, ka Jēzus, sarūgtināts par viņu neticību, runāja dažādās līdzībās tieši uz viņiem, tomēr arī man taču reiz vajadzēs ieiet Dieva valstībā. Mēs katrs ceram, ka nonāksim tieši tur, kur tas mums no Dieva paredzēts. Un vai tad mums nav visi apsolījumi par mūžīgo dzīvību, grēku piedošanu, drošs ceļš Jēzū Kristū? Uzmanību šai tekstā piesaista viens vārds, ko Jēzus saka jūdiem – cīnieties. Viņš saka, ka daudzi pat centīsies, bet tomēr paliks ārpusē. Nepietiks ar to, ka būsim Jēzus vārdu dzirdējuši, lasījuši, apcerējuši. Vai tiešām ir iespējams, ka Viņš varētu šajā svarīgajā, izšķirošajā brīdī, kad izšķirsies mūsu liktenis mūžībā, nepazīt mūs? Un mani radinieki, kaimiņi, klasesbiedri, kuri tāpat nāks no dažādām debess pusēm, kas būs ar viņiem? Vai tiešām Dievs teiks – Es nezinu, no kurienes jūs esat. Mums jau, protams, gribētos, ka visi ieietu Dieva valstībā.

Domājot par to, bieži sevi mierinām ar Dieva žēlastību, kurai viss ir iespējams. Un tomēr, par ko mums īsti jācīnās, lai ieietu Dieva valstībā un būtu kopā gan ar Vecās Derības ticības vīriem, gan ar visiem pārējiem, kurus Dievs ir uzņēmis pie sevis? Vai tā būtu absolūta paklausība kādas konfesija mācībai? Bet katra jau grib pretendēt uz pareizāko un drošāko ceļu pie Dieva. Ievērot precīzi to, ko Dievs Bībeles lappusēs saka cilvēkiem? Bet kurš cilvēks to spēj? Ja esam droši viena norādījuma pildīšanā, tad cits mums var būt par nepārvaramu klupšanas akmeni. Varbūt jāmācās pildīt Dieva gribu tieši manā dzīvē, lai es būtu pie tiem pēdējiem, kas būs pirmie?

Lūdz, lai Dievs dod tev mieru, kad tu pārdomā šīs dienas rakstu vietu. Lūdz, lai Viņš tev rāda, kas jādara tev!

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.