Bībeles lasījums /Jeremijas 16, 1–21/

¹ Tad pār mani nāca Kunga vārds: ² “Neņem sev sievu, un lai tev šajā vietā nav ne dēlu, ne meitu, ³ jo tā saka Kungs par dēliem un meitām, kas šai vietā ir dzimuši, un par viņu mātēm, kas tos dzemdējušas, un par viņu tēviem, kas tos šajā vietā dzemdinājuši: ⁴ no nāvīgām sērgām tie mirs, tos nedz apraks, nedz apglabās, tie būs kā mēsli uz zemes virsas, ar badu un zobenu tos piebeigs, un viņu līķi būs par rijamo debesu putniem un zemes zvēriem!”
⁵ Jo tā saka Kungs: “Neej klaigātāju namā un neej raudāt un ciest tiem līdzi, jo es šai tautai atņēmu savu mieru, saka Kungs, žēlastību un apžēlošanu! ⁶ Šajā zemē nomirs gan lieli, gan mazi, tos ne apraks, ne apraudās, to dēļ sevi negraizīs un matus nost nedzīs! ⁷ Maizi kopā ar sērotāju neviens nelauzīs, lai viņu mierinātu mirušā dēļ, mierinājuma kausu tam nedos dzert viņa tēva un mātes dēļ! ⁸ Un dzīru namā tu neej, lai sēdētu kopā ar viņiem – ēstu un dzertu!” ⁹  Jo tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: “Redzi, šajā vietā vēl jūsu dienās un jūsu acu priekšā es apklusināšu līksmes un prieka balsi, līgavaiņa balsi un līgavas balsi!
¹⁰ Un, kad tu pastāstīsi šai tautai šo visu, viņi tev sacīs: kādēļ Kungs vērsās pret mums ar šo lielo ļaunumu? Kāda ir mūsu vaina, un kur mūsu grēks? Ar ko mēs esam grēkojuši pret Kungu, mūsu Dievu? – ¹¹ Tad saki viņiem: tādēļ, ka jūsu tēvi mani atmeta, saka Kungs, sekoja citiem dieviem un tiem vergoja un klanījās, bet mani atmeta un manu bauslību neturēja! ¹² Jo jūs darāt vairāk ļauna nekā jūsu tēvi, un, redzi, jūs katrs staigājat pēc savas ļaunās sirds stūrgalvības, mani neklausīdami, ¹³ tādēļ es aiztriekšu jūs no šīs zemes uz zemi, ko nepazīstat nedz jūs, nedz jūsu tēvi, un tur jūs vergosiet citiem dieviem dienu un nakti, un es jums žēluma neparādīšu!
¹⁴ Tādēļ, redzi, nāk dienas, saka Kungs, kad vairs neteiks: dzīvs Kungs, kas izveda Israēla dēlus no Ēģiptes zemes! ¹⁵ Bet teiks: dzīvs Kungs, kas izveda Israēla dēlus no ziemeļu zemes un no visām zemēm, kur bija tos aiztriecis! Un es savedīšu tos atpakaļ viņu zemē, ko es devu to tēviem!
¹⁶ Redzi, es sūtu daudzus zvejniekus, saka Kungs, un tie nozvejos viņus. Pēc tam es sūtīšu daudzus medniekus, un tie medīs viņus no katra kalna, no katra paugura un klinšu plaisas! ¹⁷ Jo manas acis redz viņu ceļus, tie man nav apslēpti! Manām acīm nav apslēptas viņu vainas! ¹⁸ Vispirms es tiem divkārt atdarīšu viņu vainas un grēkus, jo manu zemi tie aptraipīja ar savu riebekļu līķiem un ar savām preteklībām piepildīja manu īpašumu!”
¹⁹ Kungs, mans stiprums, mans spēks,
mans patvērums ļaunā dienā,
pie tevis nāk tautas no zemes galiem un saka:
“Tiešām, melus mantoja mūsu tēvi,
tukšību, kas neko nedod!
²⁰ Vai cilvēks var taisīt sev dievus?
Un tie pat nav dievi!”
²¹ “Redzi, tādēļ es lieku tiem zināt,
šoreiz es likšu tiem zināt,
kas ir mans spēks un varenība,
un tie zinās, ka
mans vārds ir Kungs!”

Bībeles pārdomas

„Nepielāgo Bībeli laikmetam; pielāgo laikmetu Bībelei.” (S. Sperdžens)

Izraēla tauta lepojās ar savām stiprajām ģimenēm un lielo bērnu pulciņu. Pēcnācēji katram vīrietim bija ļoti svarīgi, jo tie norādīja uz Dieva svētību, labvēlību viņam un tas bija dzimtas turpinājums. Jau pirmajās Bībeles lappuses varējām lasīt par Dieva pavēli cilvēkiem  – augļojieties un vairojieties! Un tagad Dievs pavēl Jeremijam atturēties no ģimenes dzīves. Vai Dievs bija mainījies? Pārdomājis? Dievs bija tas pats, bet cilvēki bija Viņu atstājuši. Sabiedrības ietekme uz cilvēku ir ļoti liela, Mēs pat nemanām, ka visai ātri sākam līdzināties cilvēkiem, kuri ir mums līdzās. Mūsu ieradumi, vērtības tik viegli tiek pārņemtas no sabiedrības. Bet Dievs liek Jeremijam būt atšķirīgam, viņš nedrīkst veidot ģimeni, veidot arī draudzīgas attiecības ar cilvēkiem, kuri dzīvo šai pilsētā, Jeremijas uzdevums ir tikai nodot Dieva vēsti tautai.

Grēka alga ir nāve un sods par pārkāpumiem ietekmē ne vien pašu grēka darītāju, bet arī viņa pēcnācējus. Ne velti saka, ka bērni ir kā vecāku spogulis – ļoti iespējams, ka skaudību, greizsirdību, liekulību, slinkumu, zaimošanu, vardarbību un citus grēkus mēs varam iemācīties no vecākiem, kuri paši ir sapinušies grēkos. Gluži kā lasām 12.pantā – bērni pārspēj vecākus savā ļaunumā. Tieši tādēļ Dievs savās dusmās atmaksā un soda cilvēkus vairākās paaudzēs. Jā, daudzi šo sodu saņēma, bet kādiem tas atvēra acis un tie no jauna atklāja Dieva varenību un mīlestību.

Lielas ir Dieva dusmas, tomēr visai šai nodaļai un arī Jeremijas grāmatai var just, ka Dievs negrib zaudēt cerību, cilvēku bezdievība ir tik neizmērojami liela, bet Dievs atkal un atkal piedāvā atgriešanās iespējas. Tā laika sabiedrība tā arī īsti nepiedzīvoja labklājību un atgriešanos pie Dieva, bet Jeremijam dotais pravietojums liek mums domāt par nākotni – par laiku, kad tauta atgriezās savā zemē, par Kristus nākšanu un apsolījumiem, kas piepildīsies tikai Dievam zināmā laikā.

Šī nodaļa liek domāt par manu dzīvi, cik Dievam tīkama tā ir un arī kādu ticības mantojumu es atstāju saviem bērniem.

Izlasi vēlreiz 21.pantu! Kāds ir bijis Tavs ceļš līdz saprati, ka Dievs ir Tas Kungs?

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.