Bībeles lasījums /Ezras 7,1-28/

¹ Pēc šiem notikumiem Persijas ķēniņa Artakserksa valdīšanas laikā Ezra, Serāja dēls, Azarjas dēls, Hilkijas dēls, ² Šallūma dēls, Cādoka dēls, Ahītūva dēls, ³ Amarjas dēls, Azarjas dēls, Merājota dēls, ⁴ Zerahjas dēls, Uzī dēls, Bukī dēls, ⁵ Abīšūas dēls, Pinhāsa dēls, Elāzāra dēls, augstā priestera Ārona dēls, – ⁶ šis Ezra izgāja no Bābeles. Viņš bija mācīts Mozus bauslībā, kuru bija devis Kungs, Israēla Dievs. Ķēniņš deva visu, ko viņš lūdza, jo pār viņu bija Kunga, viņa Dieva, roka. ⁷ Ķēniņa Artakserksa septītajā valdīšanas gadā uz Jeruzālemi devās daļa Israēla dēlu: priesteri, levīti, dziedātāji, vārtu sargi un tempļa kalpotāji. ⁸ Ezra nonāca Jeruzālemē piektajā mēnesī, ķēniņa septītajā valdīšanas gadā. ⁹ Pirmā mēneša pirmajā dienā viņš devās projām no Bābeles un nonāca Jeruzālemē piektā mēneša pirmajā dienā – Dievs bija labs pret viņu, ¹⁰ jo Ezra sirdī bija apņēmies turēties pie Kunga bauslības, pildīt to un mācīt Israēlam likumus un tiesu.
¹¹ Šis ir tās vēstules noraksts, ko ķēniņš Artakserkss deva priesterim Ezram, rakstu pazinējam, mācītam Kunga baušļos un Israēla likumos:
¹² “Artakserkss, ķēniņu ķēniņš, priesterim Ezram, rakstu pazinējam, debesu Dieva likumu zinātājam. Tagad ¹³ es pavēlu, lai manā valstī ikviens no Israēla tautas, priesteriem un levītiem, kas labprātīgi grib iet uz Jeruzālemi, iet kopā ar tevi. ¹⁴ Tā kā tu esi ķēniņa un viņa septiņu padomnieku sūtīts pārbaudīt Jūdu un Jeruzālemi ar Dieva likumiem, kuri ir tavā rokā, ¹⁵ un aizvest sudrabu un zeltu, ko ķēniņš un viņa padomnieki labprātīgi ziedo Israēla Dievam, kas mīt Jeruzālemē, ¹⁶ kā arī visu sudrabu un zeltu, ko no labprātīgiem ziedojumiem tu savāksi visās Bābeles pavalstīs, ko tauta un priesteri ziedos Jeruzālemes Dieva namam, ¹⁷ tādēļ cītīgi pērc par šo naudu vēršus, aunus, jērus, labības dāvanas un lejamos upurus un upurē tos uz altāra Dieva namā Jeruzālemē! ¹⁸ Ar pārējo sudrabu un zeltu dari tā, kā tev un taviem brāļiem šķiet pareizi, dariet, kā grib jūsu Dievs! ¹⁹ Traukus, kas tev atdoti, lai kalpotu Dieva namā, novieto Dieva priekšā Jeruzālemē. ²⁰ Pārējās Dieva namam nepieciešamās lietas, kas tev būs vajadzīgas, ņem no ķēniņa dārgumu nama! ²¹ Es, ķēniņš Artakserkss, esmu pavēlējis visiem Viņpusupes apgabala mantziņiem: ko priesteris Ezra, kas mācīts debesu Dieva likumos, jums lūgs, to dodiet! – ²² Sudrabu līdz simts mēriem, kviešus līdz simts korām, vīnu līdz simts batiem, eļļu līdz simts batiem un sāli bez mēra. ²³ Dodiet debesu Dieva namam visu, ko debesu Dievs pavēl, lai pār valsti, ķēniņu un viņa dēliem nenāk dusmas! ²⁴ Lai jums ir zināms, ka nedrīkst prasīt nodevas un muitu ne no viena priestera, levīta, dziedātāja, durvju sarga, tempļa kalpotāja un šī Dieva nama kalpa! ²⁵ Un tu, Ezra, Dieva gudrībā, kas tev dota, iecel soģus un tiesnešus, kuri spēj tiesāt visus Viņpusupes apgabala ļaudis, lai visi zina tava Dieva likumus un lai iemāca tiem, kas tos nezina. ²⁶ Bet ikvienu, kas nepildīs tava Dieva likumu un ķēniņa likumu, tiesājiet stingri – ar nāvi, izsūtīšanu, mantas atņemšanu vai cietumu.” ²⁷ Slavēts lai Kungs, mūsu tēvu Dievs, kurš ķēniņa sirdij licis celt godā Kunga namu Jeruzālemē! ²⁸ Viņš devis man laipnību pie ķēniņa, viņa padomniekiem un visiem augstmaņiem, ķēniņa varenajiem. Es kļuvu stiprs, jo ar mani bija Kunga, mana Dieva, roka, un es sapulcēju Israēla galvenos, lai tie nāk man līdzi.

Bībeles pārdomas

Nauda, vara, slava. Kalpojot savai tautai, tie bieži ir klupšanas akmeņi laicīgajai un bīstami arī garīgajai varai.

Vai arī Ezram nebūtu pietiekama iemesla kļūt iedomīgam, ņemot vērā viņa ciltsrakstus priestera Ārona atzarā, saņemot no Persijas ķēniņa tik lielu varu vadīt atgriešanos no trimdas, saņemot lielu daudzumu sudraba un zelta, pārvedot arī Jeruzalemes tempļa altārpiederumus (12.-20.p.)? Turklāt neierobežota iespēja saņemt līdzekļus un būt brīvam no nodokļiem un nodevām (23.-24.p.). Vēl vairāk – iecelt tiesnešus un soģus, lai izlemtu cilvēku turpmākos likteņus (25.p.). Vai tā nav galvu reibinoša varas virsotne, par kādu varētu sapņot ikviens vadītājs? Kādam gan jābūt cilvēkam, lai tādēļ nekristu varaskāres un mantkārības valgos?

Šajā Rakstu vietā par Ezru ir pasacīts vēl kas ļoti svarīgs – cilvēks, kurš nodevis savu sirdi, lai meklētu tā Kunga bauslību, lai izpildītu un mācītu to, kas rakstīts likumā (10.p.). Viņa sirds nepieder mantai, varai vai slavai, bet Dievam. It kā tik vienkārši. Tomēr maz ir tādu cilvēku, kuri, saņēmuši labi ja kādu nieku no tā, kas bija jāpārvalda Ezram, spēj līdz galam palikt tikai godīgi kalpi.

Pateicības vārdi nodaļas noslēgumā ir apliecinājums tam, ka viņš nerīkosies kā pārgalvīgs jaunbagātnieks, kurš noreibis no pēkšņām iespējām, ko dod manta, bet ka ir saglabāts galvenais mērķis – Dievs un Viņa nams.

Ja vienā svaru kausā tiek likta vara un manta, tad ko likt otrā svaru kausā, lai dotais nestu svētību? Ezra visā šajā lielajā un sarežģītajā darbā saredz skaidru Dieva vadību. Viņš ir tas, kurš liek žēlastību un labvēlību pat pagānu ķēniņa Artakserksa sirdī, no kura atkarīga tautas vadītāja veiksme vai neveiksme.

Varbūt tieši tādēļ, ka manta un vara spēj aptumšot cilvēku acis un sirdis, mums joprojām trūkst līdzīgu vadoņu kā Ezra?

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.