Bībeles lasījums /Jeremijas 17, 14–27/
14 Dziedini mani, Kungs,
un es būšu dziedēts,
glāb mani, un es būšu glābts,
jo tu esi mana slava!
15 Redzi, viņi man saka:
“Kur Kunga vārds?
Lai nāk!”
16 Es nevairījos tev sekot!
Sērgas es nekāroju!
Tu zināji, kas nāk no manas mutes –
tas bija tev atklāts!
17 Nepazudini mani,
tu esi mans patvērums ļaunā dienā!
18 Lai mani vajātāji paliek kaunā –
bet ne es!
Satriec viņus, bet ne mani!
Nes viņiem ļaunu dienu,
ar divkāršu nīcību nīcini tos!
19 Tā man teica Kungs: “Ej un nostājies Tautas dēlu vārtos, pa kuriem nāk Jūdas ķēniņi un pa kuriem tie iet, un visos Jeruzālemes vārtos! 20 Un saki tiem: klausieties Kunga vārdu, Jūdas ķēniņi un visa Jūda, un visi, kas vien Jeruzālemē mītat un kas pa šiem vārtiem nākat!”
21 Tā saka Kungs: “Piesargiet savu dzīvību! Nenesiet sabatā nastas, neienesiet tās pa Jeruzālemes vārtiem! 22 Un neiznesiet nastas no saviem namiem sabatā, nedariet nevienu darbu un svētījiet sabatu, kā es jūsu tēviem esmu pavēlējis! 23 Bet viņi neklausījās, pat ausi nepastiepa, stūrgalvīgi tie nedz klausīja, nedz labojās! 24 Ja klausīsiet mani, saka Kungs, un pa šīs pilsētas vārtiem nenesīsiet nastas sabatā, bet svētīsiet sabata dienu, nedarīdami nekādu darbu, 25 tad pa šīs pilsētas vārtiem ienāks augstmaņi un ķēniņi, kuri sēž uz Dāvida troņa, tie brauks ar ratiem un jās zirgiem – viņi un viņu augstmaņi, Jūdas vīri un Jeruzālemes iedzīvotāji – un viņi dzīvos šai pilsētā mūžam. 26 Un nāks ļaudis no Jūdas pilsētām un no Jeruzālemes apkārtnes, un no Benjāmina zemes, un no Šefelas, un no kalniem, un no Negebas – tie nesīs sadedzināmos upurus un kaujamos upurus, vīraku un labības dāvanas Kunga namam. 27 Ja jūs mani neklausīsiet un nesvētīsiet sabata dienu, bet nesīsiet nastas un iesiet sabatā pa vārtiem, tad es tās vārtos iedegšu uguni, un tā rīs Jeruzālemes pilis, ka ne nodzēst!”
Bībeles pārdomas
„Ja Tas Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti, kas gar to strādā. Ja Tas Kungs pilsētu neapsargā, tad velti sargs nomodā.” (Ps. 127:1)
Šodien lasām par jaunu uzdevumu, par jaunu vēsti no Dieva, ko Jeremijam ir dots sludināt tautai. Šī vēsts ir tik svarīga, ka tā jāsludina pilsētas vārtos, lai visi to dzird. Pilsētas vārti bija vieta, kur varēja satikt visdažādākos cilvēkus, jo nebija citas iespējas, kā nokļūt pilsētā, kā vien caur vārtiem. Visus rosīgos cilvēkus varēja tur sastapt, pat ķēniņu.
Cilvēki Jeruzālemē bija kļuvuši tik rosīgi un aktīvi, ka bija aizmirsuši Dieva doto trešo bausli „Tev būs svēto dienu svētīt.”
Iepriekš, lasot par Jūdu tautas pārkāpumiem un grēkiem, šī darbošanās sabatā šķiet tāds neliels pārkāpums. Strādāt un darboties taču ir labi un apsveicami. Tomēr Dievs savā gudrībā ir devis likumus. Likumi jāievēro, lai pagodinātu Dievu, bet tie likumi ir doti ne vien Dieva dēļ, bet arī pašu cilvēku labā, lai cilvēks caur paklausību tiktu svētīts.
Mūsdienās tik daudzi cilvēki piedzīvo tā saukto izdegšanas sindromu. Dienu no dienas strādājot bez pietiekamas atpūtas un laika Dieva tuvumā, cilvēki izdeg gan mūsdienās, gan arī Jeremijas laikā. Arī mums ir svarīgi svēto dienu svētīt, lai norimstam, apzināmies patiesi svarīgo un piedzīvojam, ka viss labais un svētīgais nāk nevis no mūsu darbošanās un skriešanas, bet Dieva žēlastības. Ir tik svarīgi, lai nedēļā būtu šāda atpūtas diena, jo ikdienas skrējienā ir tik grūti saklausīt Dieva balsi.
Kā Tu pavadi svētdienas?
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.