Bībeles lasījums / 2. Mozus 19,1–25/
Trešā mēneša pirmajā dienā pēc Israēla dēlu iziešanas no Ēģiptes viņi nonāca Sīnaja tuksnesī. Viņi devās ceļā no Refidīmas un nonāca Sīnaja tuksnesī, apmetās tuksnesī, un tur Israēls uzcēla nometni kalna pakājē. Tad Mozus kāpa pie Dieva, un Kungs sauca uz viņu no kalna: “Tā saki Jēkaba namam, stāsti Israēla dēliem: jūs redzējāt, ko es darīju ēģiptiešiem, ka es jūs nesu uz ērgļa spārniem un atvedu pie sevis! Un tagad – ja jūs man klausīt klausīsiet un turēsiet manu derību, tad no visām tautām jūs būsiet mans īpašums, jo mana ir visa zeme! Jūs man būsiet priesteru valsts un svēta tauta! – saki šos vārdus Israēla dēliem!” Tad Mozus gāja, sasauca tautas vecajos un stāstīja tiem visu, ko Kungs viņam bija pavēlējis. Un visa tauta atbildēja: “Mēs darīsim visu, ko Kungs teicis!” Mozus atstāstīja Kungam, ko tauta bija teikusi. Un Kungs teica Mozum: “Redzi, es nākšu pie tevis biezā mākonī, lai tauta dzirdētu, kad es runāšu ar tevi, un lai tie tev ticētu mūžam!” Mozus pastāstīja Kungam, ko tauta bija teikusi. Un Kungs teica Mozum: “Ej pie tautas un svētī tos šodien un rīt, un lai tie mazgā savas drānas! Lai tie ir gatavi trešajai dienai, jo trešajā dienā Kungs visas tautas acu priekšā nolaidīsies Sīnaja kalnā. Noliec visapkārt robežas tautas priekšā un saki: sargieties, ka jūs nekāptu kalnā un neskartu tā pakāji; ikviens, kas pieskarsies kalnam, mirtin mirs! Roka to neskars, bet tas tiks nomētāts akmeņiem vai nošauts bultām – cilvēks vai lops, tam nedzīvot! Kad atskanēs rags, tad lai tie kāpj augšā kalnā!” Mozus nokāpa no kalna pie tautas, svētīja tautu, un tie mazgāja savas drānas. Un viņš teica tautai: “Esiet gatavi trešajai dienai, netuvojieties sievietei!” Un trešajā dienā, kad pienāca rīts, pār kalnu bija pērkoni, zibeņi, biezs mākonis un jo stipra raga skaņa – visa tauta, kas bija nometnē, trīcēja. Mozus izveda tautu no nometnes pretī Dievam, un tauta nostājās kalna pakājē. Viss Sīnaja kalns bija dūmos, jo Kungs bija nolaidies ugunī, no tās cēlās dūmi kā no lietuves, un viss kalns varen trīcēja. Raga skaņa dārdēja jo stipri! Mozus runāja, un Dievs viņam atbildēja pērkonā. Kungs nolaidās Sīnaja kalnā, kalna virsotnē, un Kungs pasauca Mozu uz kalna virsotni, un Mozus uzkāpa. Kungs teica Mozum: “Kāp lejā, brīdini tautu, lai neraujas redzēt Kungu, ka nekrīt daudzi no viņiem! Un arī priesteri, kas tuvojas Kungam, lai svētās, ka Kungs tos nesatriec!” Mozus teica Kungam: “Tauta nekāps Sīnaja kalnā, jo tu pats mūs brīdināji, sacīdams: norobežojiet kalnu un svētiet to!” Bet Kungs viņam teica: “Kāp lejā, un lai Ārons nāk kopā ar tevi, bet priesteri un tauta lai neraujas kāpt pie Kunga, ka viņš tos nesatriec!” Un Mozus nokāpa pie tautas un teica to viņiem.
Bībeles pārdomas
Velti laiku Dieva pielūgsmei, izmantojot Bībelē rakstītos vārdus: „Svēts, svēts, svēts Kungs Dievs visu Valdītājs, kas bija, kas ir un kas nāks.” (Atklāsmes 4,8)
Vai tu ilgojies sastapties ar Dievu vaigu vaigā? Tik daudz par Viņu lasīts, tik daudz piedzīvots, tik daudz dzirdēts. Iespējamā tikšanās ar Viņu šķiet gan brīnumaina, gan arī biedējoša. Universa Valdnieka priekšā viena mūsu daļa alkst vairāk uzzināt par Viņu, dziļāk iepazīt, kamēr otra daļa ir neprātīgi nobijusies. Kāds Viņš īsti ir? Kad Viņš nāk, kalni dreb…
Dievs sagaida, ka cilvēku drēbes ir tīras (14.p.). Viņam tuvojoties, pērkoni un zibeņi pāršķeļ tuksnesi, un ļaudis izbīstas (16.p.). Kas viņus sagaida? Dievs ir Mozum atklājis, kāds Viņš ir (4.p.). Viņš atklāj savu attieksmi pret tiem, ko Viņš mīl un kas Viņu mīl un pret saviem ienaidniekiem. Sakot Mozum, kāda būs šī tikšanās (9.p.), Dievs sagatavoja to (18.p.). Bet nez vai Mozus bija gatavs kaut kam tik varenam! Dievs vēlas, lai tauta redz Viņa varenību un, lai to atceroties, tā stiprinātu savu ticību Viņam un Viņa kalpam Mozum (9.p.).
Kāds diez Dievs īstenībā ir? Vai Viņš reiz nāks tikpat varens kā šeit aprakstīts? Varbūt Viņš atkal nāks kā Jēzus – ārēji tāds pats kā mēs, bet ar ārkārtīgi lielu spēku, ar milzīgu mīlestību? Jēzu jūdi neatpazina kā Dievu, jo viņu apziņā dzīva bija šī tikšanās. Tomēr, lai arī ārēji līdzīgs mums, Dievs ir atšķirīgs. Viņš nepakļaujas tiem pašiem kārdinājumiem, kuros krītam mēs, Viņš iežēlojas par nelaimīgajiem, galu galā Viņš ir Valdnieks. Mozus laikā cilvēki nevarēja sastapt Dievu sava grēcīguma dēļ. Arī mēs dažreiz jūtamies tik tālu un tik nesvēti Viņa acīs. Tomēr būs laiks, kad mēs bez bailēm un bez drebēšanas varēsim pieiet Dieva troņa priekšā. Pateicoties Jēzum.
Dievs, es vēlos Tevi satikt! Dari mani šķīstu! Paldies Tev, ka man būs iespējama tikšanās ar Tevi!
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.