Bībeles lasījums /Nehemijas 13, 1–14/

¹  Todien tautai lasīja priekšā Mozus grāmatu, un tur bija rakstīts, ka amonieši un moābieši nemūžam nedrīkst nākt Dieva sapulcē, ²  jo tie nebija sagaidījuši Israēla dēlus ar maizi un ūdeni, bet bija nolīguši pret tiem Bileāmu, lai tas viņus nolād – taču mūsu Dievs lāstu pārvērta svētībā! ³ Kad ļaudis dzirdēja bauslību, tie no Israēla nošķīra visus cittautiešus.
⁴ Bet pirms tam priesteris Eljāšībs bija iecelts par mūsu Dieva nama telpu pārzini, viņš bija Tobījas draugs. ⁵ Viņš tam bija ierīkojis lielu istabu, kur pirms tam bija glabāta labības dāvana, vīraks, trauki un desmitā tiesa no labības, jaunā vīna un eļļas, kas pienācās levītiem, dziedātājiem un vārtu sargiem, kā arī ziedojumi priesteriem. ⁶ Kamēr tas viss notika, es nebiju Jeruzālemē, jo Bābeles ķēniņa Artakserksa trīsdesmit otrajā gadā es biju devies pie ķēniņa, un pēc kāda laika es lūdzu ķēniņam atļauju ⁷ doties uz Jeruzālemi. Tur es ieraudzīju, kāds ļaunums izdarīts – Eljāšībs bija ierīkojis Tobījam istabu Dieva nama pagalmos. ⁸ Tas mani ļoti sadusmoja, un es liku izmest no tās istabas visas Tobīja lietas. ⁹ Tad es pavēlēju šķīstīt istabu un sanesu atpakaļ Dieva nama traukus, labības dāvanu un vīraku. ¹⁰  Es arī uzzināju, ka netiek dota levītu daļa un tādēļ levīti un dziedātāji, kas veica darbu, aizbēguši katrs uz savu īpašumu. ¹¹ Es norāju pārvaldniekus un sacīju: “Kādēļ Dieva nams ir pamests?” Es tos sapulcināju un atkal iecēlu katru savā vietā. ¹²  Tad visa Jūda saveda mantnīcās desmito tiesu no labības, jaunā vīna un eļļas. ¹³ Par mantnīcu mantziņiem es iecēlu priesteri Šelemju, rakstvedi Cādoku, no levītiem Pedāju, un viņiem palīgos – Hānānu, Zakūra dēlu, Matanjas dēlu, jo tos uzskatīja par uzticamiem, un tiem uzdeva visu sadalīt saviem brāļiem. ¹⁴ Tādēļ piemini mani, Dievs, un neizdzēs labo, ko esmu darījis sava Dieva namam un kalpošanai!

Bībeles pārdomas

“ Kas kādu lietu gudri vada, tas atrod laimi, un svētīts ir tas, kas paļaujas uz to Kungu. “ ( Salamana pamācības 16, 20)

Kas ir labāks – svētki vai ikdiena? Kādiem šķiet, ka svētki, jo tad aizmirstas visas nesaskaņas, cilvēki ir pacilāti, satraukti, līksmi. Tad sirdis ir atvērtākas un ir vieglāk apņemties pildīt kaut ko jaunu. Arī dievkalpojuma laikā mēs bieži jūtamies tik pacilāti, ka nosolāmies Dievam un paši sev nekad vairs negrēkot, katru dienu lasīt Bībeli un vispār būt labāki. Arī jūdu tautas ļaudis pēc svētkiem un bauslības nolasīšanas apņemas sākt jaunu dzīvi, pirmais solis ir svešinieku izraidīšana (3.p.). Šie moābieši un amonieši savas ļaunās rīcības un ticības citiem dieviem dēļ bija saņēmuši pelnītu sodu. Sodam, kā zināms, nav jēgas, ja to nepilda. Arī israēlieši bija pieļāvuši šo kļūdu, nu ir laiks to labot. Par to, vai bija vēl kāds ticības un paklausības darbs, nekas šai Rakstu vietā nav rakstīts.

Taču lasām par jauniem pārkāpumiem, kas liecina, ka ar apņemšanos vien ir par maz. Vainīgi šoreiz ir kādi konkrēti cilvēki – Ēljašibs, Tobija un kāds viņa radinieks (4.-7.p.), arī tie, kas nav atalgojuši darbiniekus, kādēļ tie ir izklīduši (10.p.). Šķiet, bez Nehemijas, vīra, kurš dzīvo tālu projām, Jeruzālemē nebūtu nekādas kārtības. Vai tiešām viņš ir vienīgais, kuram patiesi rūp tempļa darbība, Dieva likumi un kalpotāju labklājība? Tikai viens vīrs ar dedzīgu sirdi? Labi, ka Dievam tai laikā bija vismaz viens vīrs, ko lietot. Un cik daudz spēj viens cilvēks, kas vēlas kalpot! Un kādu svētību dod viņa gudrā vadība!

Rodas jautājums, vai mūsdienās situācija draudzēs nav līdzīga. Dievkalpojumos visi ir saliedēti, bet cik maz ir to, kas rūpējas par kārtību un taisnīgumu. Vai reizēm nav tā, ka jāatbrauc kādam no malas un jāieved kārtība?

Israēlieši atsaucās uz Dieva vārda pamudinājumu. Uz ko Dievs mudina tevi? Atsaucies Viņa vārdam!

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.