/Lūkas 16, 1–13/
1 Bet Viņš runāja arī uz mācekļiem: “Bija bagāts cilvēks, tam bija mājas pārvaldnieks. Par to viņam pienesa ziņas, ka tas izšķērdējot viņa mantu.
2 Tad viņš to aicināja pie sevis un tam sacīja: ko es dzirdu par tevi? Dod norēķinu par savu namturību, jo tu nevari ilgāk būt par pārvaldnieku.
3 Tad nama pārvaldnieks nodomāja sevī: “Ko es tagad darīšu, jo mans kungs man atņem nama valdīšanu? Rakt es nespēju un diedelēt kaunos.
4 Es zinu, ko darīšu, lai tie mani uzņem savās mājās, kad es būšu atstādināts no pārvaldnieka amata!”
5 Un, ataicinājis pa vienam visus sava kunga parādniekus, viņš sacīja pirmajam: cik tu manam kungam esi parādā?
6 Tas sacīja: simts mucu eļļas.- Bet viņš teica: še, ņem savu zīmi, sēdies un raksti tūliņ piecdesmit!
7 Pēc tam viņš kādam citam jautāja: bet tu, cik tu esi parādā? – Tas sacīja: simts mēru kviešu.- Viņš teica: še, ņem savu zīmi un raksti astoņdesmit!
8 Un kungs uzteica netaisno nama pārvaldnieku, ka tas gudri bija darījis, jo šīs pasaules bērni savās lietās ir gudrāki par gaismas bērniem.
9 Un Es jums saku: darait sev draugus ar netaisnā mamona līdzekļiem, lai, kad viņa vairs nav, tie jūs uzņem mūžīgajos mājokļos.
10 Kas vismazākā lietā ir uzticams, tas arī lielās lietās ir uzticams, un, kas vismazākā lietā ir netaisns, tas arī lielās lietās ir netaisns.
11 Ja jūs neesat bijuši uzticami netaisnās mantas lietās, kas jums uzticēs patieso?
12 Un, ja jūs svešās lietās neesat bijuši uzticami, kas jums dos jūsu pašu?
13 Neviens pie mājas piederīgs kalps nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, vai vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.”
Bībeles pārdomas
“Tāpēc esiet gudri kā čūskas un bez viltus kā baloži.’’ (Mateja evaņģēlijs 10, 16) Jēzu, palīdzi man īstenot tik augstas prasības!
Ja vakar lasītais Jēzus stāsts ir saprotams un iemīlēts, tad šodienas teksts daudzos atstāj nesapratni. Ko tad Jēzus ar to īsti gribēja pateikt? Ka jābūt negodīgam un jānodrošina savs labums jebkādiem līdzekļiem? Moto – mērķis attaisno līdzekļus – ir tik plaši izplatīts un netaisns, bet tas nu nekādi nevarētu saskanēt ar Dieva raksturu, vai ne? Kāda tad ir šī stāsta morāle? Būs jāaplūko izlasītais uzmanīgāk.
Ir nomainījusies auditorija, kam Jēzus stāsta (1.p.). Viņiem tas vairāk ir adresēts. Vakar tie bija farizeji un Rakstu mācītāji, un stāsts par piedošanu un žēlastību viņiem bija tieši laikā, bet mācekļiem Jēzus stāsta par netaisno namturi, kurš saņem sava kunga uzslavu … Vēlāk nekur nav minēts, ka mācekļi Jēzum pārjautātu, lūdzot izskaidrot, kā itin bieži mēdza darīt. Tad jau mācekļi būs sapratuši par to gudrību! Viņi dzīvoja sabiedrībā, kurā veiksmīgi kārtot biznesa darījumus bija pašsaprotama lieta, bet kā saprotam mēs?
Vai nevarētu būt tā, ka 9. pants jāsaprot kā ironija? Vai tad tā ir taisnība, ka mamons kādu var uzņemt mūžības mājokļos? Vai Jēzus šeit neparāda, cik absurdi ir domāt, ka, veiksmīgi nokārtodami naudas lietas uz zemes, mēs kaut ko vērtīgu iegūsim mūžībā? Ja pieņemam, ka šie vārdi ir ironija, tad saprotamāki šķiet turpmākie Jēzus vārdi par cita lietām un savām lietām. Cilvēkiem tik ļoti bieži gribas kaut ko savu, ka ir gatavi tā dēļ melot, krāpt un zagt. Kaut ko uz zemes jau tā var iegūt, bet kā ar patieso mantu? Ko pazaudējam, esot netaisni? Ko iegūstam, esot patiesi? Kā tad cilvēkiem šai līdzībā būtu vajadzējis rīkoties?
Jēzu, skaidro man šo līdzību! Ko tu gribi ar šiem vārdiem šodien pateikt man?
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.