/Lūkas 18, 31–43/
31 Un, tos divpadsmit pie Sevis ņēmis, Viņš tiem sacīja: “Redziet, mēs noejam uz Jeruzālemi, lai piepildītos viss, ko pravieši rakstījuši par Cilvēka Dēlu.
32 Viņu nodos pagānu rokās, apsmies, nonievās un apspļaudīs,
33 šautīs ar pātagām un nonāvēs, bet trešajā dienā Viņš celsies augšām.”
34 Bet viņi no tā neko nesaprata; tumšs bija viņiem šis vārds, un tie to nevarēja saprast.
35 Bet, kad Viņš tuvojās Jērikai, kāds akls tur sēdēja ceļmalā un ubagoja.
36 Dzirdēdams ļaužu barus garām ejam, viņš sāka taujāt, kas tur esot.
37 Tad viņam pateica, ka Jēzus Nacarietis ejot garām.
38 Tad viņš sauca: “Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!”
39 Tie, kas priekšā gāja, viņu apsauca, lai tas ciešot klusu. Bet viņš vēl stiprāk kliedza: “Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani!”
40 Tad Jēzus apstājās un lika to atvest pie Sevis. Kad tas bija pienācis klāt, Viņš tam jautāja:
41 “Ko tu gribi, lai Es tev daru?” Tas atbildēja: “Kungs, ka es varu redzēt.”
42 Tad Jēzus viņam sacīja: “Esi redzīgs, tava ticība tev ir palīdzējusi.”
43 Un tūliņ viņš kļuva redzīgs un gāja viņiem līdzi, Dievu slavēdams. Un visa tauta, to redzēdama, deva Dievam godu.
Bībeles pārdomas
Kungs, atver man acis, lai redzētu Jēzu; lai varētu sajust un nest mīlestību. Pasaules tumsā ļauj saredzēt gaismu, atver man acis, lai redzētu Jēzu.
Vai ir iespējams saskaitīt, cik cilvēku darbojas šodien lasītajā notikumā? Lielākajai daļai no viņiem ir acis, un viņi uzskata sevi par redzīgiem. Viņi redz debesis, zemi, ceļu, viens otru; jā, viņi redz arī Jēzu. Bet cik daudz viņi ierauga?
Mācekļi – tik tuvi Jēzum, tik daudz dzirdējuši un mācījušies. Jau kuru reizi Jēzus viņiem stāsta par Jeruzālemē gaidāmajiem notikumiem (31.-34.p.). Viņi dzird, viņi redz, un tomēr – neredz. Pravieši rakstīja par Mesiju, ka Viņš nāks un nodibinās jaunu valsti Israēla tautai, ka Viņš uzvarēs un valdīs pār visiem. Bet vai, pieķērušies daļai pravietojumu, viņi nav akli pret citiem? Varbūt tāpēc arī neredz? Tad notiekošajā iesaistās vēl kāds (35.-38.p.). Visi ir pārliecināti, ka viņš neredz. Bet ar savām neredzīgajām acīm (vai varbūt – ar sirdi?) viņam izdodas ieraudzīt iespēju tikt dziedinātam. Viņš redz tik skaidri, ka nekas nespēj viņu apturēt. Un tas ir to vērts (39.-43.p.).
Ko redz un ko ierauga Jēzus? Vispirms to, kas notiks Jeruzālemē. Kā justos es, zinādama par sevi to, ko par sevi zināja Viņš? Man šķiet, es redzētu tikai to un neko citu. Bet, lai gan Viņš ir vienīgais, kuram būtu iemesls neredzēt neko sev apkārt, Viņš vienīgais arī ierauga to, kam ir vajadzīga Viņa palīdzība (40.p.). Viņš vienīgais redz, ierauga un ievēro visu.
Un tad vēl ir pūlis. Ko redz tajā esošie cilvēki? Šķiet, ka viņi ko pamana tikai pašās beigās (43.p.). Ir kādi, kuri pat īpaši cenšas neredzēt, un rūpējas par to, lai arī Jēzus neredzētu (39.p.). Ko redzētu es, ja būtu viņu vidū?
Ko tu redzi un ieraugi šodien? Kungs, atver manas acis uz to, ko Tu man saki. Atver manas acis uz tuvāko vajadzībām!
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.