Bībeles lasījums /Jeremijas 17, 1–13/

grēks ir ierakstīts
ar dzelzs spalvu,
ar dimanta grebli iegrebts
uz viņu sirds plāksnēm
un uz jūsu altāru ragiem,
² kamēr vien viņu dēli piemin
savus altārus un ašēras –
zem katra zaļoksna koka
un uz pakalnu pakalniem!
³ “Mans laukvidus kalns!
Tavus labumus un tavus dārgumus
es atdošu laupīt
un tavus pakalnus grūdīšu grēkā
visur, kur vien tu esi!
⁴ Rokas tu atlaidīsi
no sava īpašuma,
ko es tev devu,
tavi naidnieki kalpinās tevi
zemē, kuru tu nepazīsti,
jo manās dusmās tu uguni dedzi,
mūžam tā degs!”
⁵ Tā saka Kungs:
“Nolādēts vīrs, kas uz cilvēku paļaujas,
miesu par savu spēku tur
un novērš sirdi no Kunga!
⁶ Tāds ir kā tuksneša ērkšķis,
neredzēs labu –
mitīs tuksneša degzemē,
sāļainē, kur neviens nemīt.
⁷ Svētīts vīrs,
kas uzticas Kungam,
Kungs būs viņa uzticība!
⁸  Tas būs kā koks,
pie ūdeņiem stādīts,
pie straumēm stieps savas saknes,
tam lapotne zaļos
un sausuma gads paies bez rūpēm,
tas nestās dot augļus.”
⁹ Sirds pieviļ un sirgst!
Kas zina?!
¹⁰  “Es – Kungs,
es caurskatu prātus,
es pārbaudu sirdis
un dodu ikvienam pēc viņa augļiem,
pēc viņa darba augļiem!”
¹¹ Kā irbe perē olas,
ko dējusi nav,
tā bagātais netaisni mantu rauš, –
viņa dienas apstāsies pusē,
viņš nāves cisās būs nelga!
¹² Tu jau no sākumiem esi
visaugstais goda tronis,
mūsu svētnīcas vieta,
¹³ Israēla cerība – Kungs!
Visi, kas tevi atmet,
paliks kaunā,
kas novēršas –
piederēs zemei,
jo pametuši dzīvā ūdens avotu – Kungu!

Bībeles pārdomas

„Man ir prieks dzīvot pēc Tava prāta, mans Dievs un Tavi likumi ir ierakstīti dziļi manā sirdī.” (Ps. 40:9)

Dieva vēlēšanās un nodoms ir, ka Viņa likumi būtu ierakstīti Viņa bērnu sirdīs, bet Jūdu tautas sirds ir tik ļoti līdz būtībai izmainīta un sakropļota, ka Dieva likumu vietā viņu sirdīs ir iegrebti viņu grēki (1.p.).

Cilvēki sevi ir apmānījuši, ka ir kungi paši sev un dara ko vēlas. Arī mūsdienu sabiedrībā mēs tiekam mācīti rūpēties un pastāvēt par sevi. Par veiksmīgiem tiek uzskatīti bezbailīgi, pašpārliecināti cilvēki, kuri ar savām spējām un spēku sasniedz mērķus un pārspēj citus. Mērķtiecība un drosme ir labas īpašības, bet lielākā gudrība ir bīties Dievu un apzināties savas robežas. „Ātrāk, augstāk, spēcīgāk!” ir Olimpisko spēļu sauklis un brīžiem šķiet, ka dzīve sabiedrībā notiek ar šādu devīzi un prasību.

Bet Dievs savus sekotājus vēlas redzēt līdzīgus kokam, kura galvenais uzdevums ir dzīt saknes un meklēt ūdens avotu, kas ir pats Dievs (8.p.). Pasaule mainās un mūsdienās tas notiek straujāk kā vēl jebkad agrāk, bet pie Dieva ir stabilitāte. Koka saknes ir dziļas un mēs, cilvēki, tās neredzam, bet Dievs redz. Kādu laiku arī noplūkti zari stāv un nesakalst. Ja pavasarī noplūcam vēl kailus bērza zarus, tie ātri un skaisti uzplaukst. Līdzīgi arī cilvēki kādu brīdi spēj rosīties un izskatīties veiksmīgi bez Dieva, bet pienāks laiks, kad pastāvēs tikai tie, kuri paļaujas uz Dievu.

Pateicies Dievam par Viņa gādību! Lūdz, lai Dievs dod spēku paļauties uz Viņu!

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.