/1. Samuēla 2, 1–10/

1 Tad Anna pielūdza un sacīja: “Mana sirds ir līksma par To Kungu, mans rags ir augstu pacelts Tā Kunga spēkā; mana mute ir atvērta pret maniem ienaidniekiem, jo es priecājos par Tavu pestīšanu.
2 Neviens nav svēts, kā vien Tas Kungs, neviens, vienīgi Tu, un nav citas klints, kā vien mūsu Dievs.
3 Nerunājiet pārspīlētu, lepnu valodu, lai no jūsu mutes neiziet nekaunīgi vārdi! Jo Tas Kungs ir Dievs, visu zinātājs, Viņš sver darbus.
4 Stipro loki guļ salauzti, bet nogurušie apjozti ar spēku.
5 Kas bija paēduši, sader par maizi, bet izsalkušie nav vairs izsalkuši; pat neauglīgā ir dzemdējusi septiņus, bet bērniem svētītā ir sakaltusi.
6 Tas Kungs nokauj, un Viņš dara dzīvu, Viņš nogrūž lejā ellē un atkal uzved augšā.
7 Tas Kungs dara nabagu un dara bagātu, Viņš pazemo, un Viņš paaugstina.
8 Viņš no putekļiem pieceļ nabagu, un bēdīgos Viņš paceļ augšā no dubļiem, likdams tiem kopā sēdēt ar dižciltīgajiem, ļaudams tiem iemantot godības krēslu, jo zemes pamati pieder Tam Kungam; uz tiem Viņš arī ir cēlis pasauli.
9 Tā kājas, kas paļaujas uz Viņu, Viņš pasargā, bet bezdievīgie dabū galu tumsā, jo ne ar paša spēku cilvēks iegūst uzvaru.
10 Tas Kungs liek salūzt Saviem pretiniekiem, Viņš liek pār tiem debesīs rūkt pērkoniem. Tas Kungs tiesās zemes galus, un Viņš dos spēku Savam ķēniņam, un Viņš pacels Sava svaidītā pestīšanas ragu.”

Bībeles pārdomas

Slavē Dievu par visu, kas Viņš, ir un par visu, ko Viņš tavā labā darījis!

Anna slavē Dievu par Samuēla piedzimšanu. Iespējams, ka viņa pati sacerēja šo dziesmu, bet varbūt arī dziedāja kāda cita sacerējumu. Nav grūti pamanīt viņas personīgo piedzīvojumu, kā arī pravietisko Dieva godināšanu. Garīgas apspiestības kontekstā Hanna joprojām slavē Dievu (1.p.). Mēs tik bieži esam apstākļu nomākti un kalpojam tiem, bet Anna pasludina Dieva suverenitāti (2.p.). Viņa ir pārliecināta, ka Dieva svētums aicina uz Dieva cienīgu dzīvesveidu.

Annas dziesmā ir kontrasts – Dievs svētī savējos un tiesā ļaundarus (5.-9.p.). Viņa atceras, ka ne jau mūsu spējas nes uzvaru, bet Dieva radošais spēks (8.,10.p.). Pravietiskais dziedājums nav kaut kas no pilnīgi citas pasaules, tas sakņojas Dieva rūpēs par šo pasauli. Līdzīgi kā Marija (Lūkas 1:46-55) Anna pasludina Dievu, kas nes taisnību nabadzīgajiem (8.p.). Pravietiskajai slavas dziesmai būtu jāīstenojas poliskā taisnībā. Ja mēs pielūdzam taisnības Dievu, tas nozīmē, ka mums pašiem būtu jāiemieso šī taisnība, vai arī mēs esam liekuļi.

Annas pravietiskā dziesma beidzas ar redzējumu par Mesiju, svaidīto ķēniņu. Pagaidām Israēlam nav ķēniņa, un Anna pareģo ķēniņvalsti, kur ķēniņu iesvaidīs viņas dēls Samuēls. Bet viņas vārdi arī norāda uz vienīgo patieso ķēniņu – Mesiju, Svētā Gara svaidīto. Pravietiska slavas vienmēr virza mūsu domas un skatus uz Jēzu (Atklāsmes 19: 10). Kā tu varētu aprakstīt savas slavēšanas motivāciju – vai to vada mīlestība uz Jēzu vai arī tev ir kāds cits mērķis?

Saceri slavas psalmu Dievam! Iedvesmojies no šīs dziesmas vai no kāda psalma. Iekļauj šajā dziesmā grēku nožēlu un slavu. Izlasi Psalmu 37: 4 un atceries Dieva apsolījumu!

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.