/Lūkas 17, 11–19/

11 Un notika ceļā uz Jeruzālemi, Viņš gāja vidū caur Samariju un Galileju
12 un iegriezās kādā ciemā. Te Viņam pretim nāca desmit spitālīgi vīri, tie apstājās no tālienes
13 un paceltā balsī sauca: “Jēzu, Meistar, apžēlojies par mums!”
14 Un Viņš, tos ieraudzījis, tiem sacīja: “Ejiet, rādaities priesteriem!” Un notika, ka tie aizejot ceļā kļuva veseli.
15 Tad viens no tiem, redzēdams, ka viņš kļuvis vesels, griezās atpakaļ un skaļā balsī Dievu slavēja,
16 nometās uz sava vaiga pie Viņa kājām un pateicās Viņam. Un tas bija samarietis.
17 Tad Jēzus griezās pie tā un sacīja: “Vai visi desmit nav kļuvuši veseli? Kur tad tie deviņi?
18 Vai cits neviens nav atradies, kas būtu griezies atpakaļ un Dievam godu devis, kā vien šis cittautietis?
19 Un Viņš tam sacīja: “Celies, ej! Tava ticība tev ir palīdzējusi.”

Bībeles pārdomas

Cik bieži tu pasakies Dievam, ka Viņš ir tev devis tik daudz? Dzīvību, redzi, dzirdi, mājas un vēl un vēl…

Lūgums pēc palīdzības atskan bieži, bet pateicība? Jēzus uzklausa desmitbalsīgā kora izmisīgo saucienu, taču uzreiz nekas nenotiek. Jēzus metodes ir dažādas. Šoreiz slimajiem tiek sagādāts ticības pārbaudījums. Ir jāpagriežas un jāiet, paļaujoties uz Jēzus sacīto. Tikai ceļā pie priesteriem viņi ievēro, ka kļuvuši veseli (14.p.). Vai es paļaujos uz Dieva apsolījumiem arī tad, kad vēl neredzu atbildi uz savu lūgšanu?

Arī cilvēku attieksme pret Jēzus palīdzību un paklausītām lūgšanām ir dažāda. Citi to pieņem kā pašsaprotamu lietu, citiem šķiet, ka tā ir tikai sagadīšanās un veiksme. Tik retais atceras pateikties Jēzum (17.p.).

Jēzus uzsver, ka viens no desmit slimajiem, kurš pateicās, bija cittautietis – samarietis. Tādējādi Jēzus aizskāra jūdu pašlepnumu. Dažreiz ļaužu visnecienītākais un neievērojamākais cilvēks savā pazemībā un pateicībā ir Dievam patīkamāks nekā tie, kas vairāk raugās, ko paši var paveikt.

Kāda ir mana attieksme? Vai mana sirds ir pilna pateicības, ka Jēzus ir mani atbrīvojis no grēka, kas ir līdzīgs nedziedināmajai spitālībai? Vai es slavēju Viņu par paklausītām lūgšanām, vai tikai izsaku arvien jaunus lūgumus?

Jēzus uzslavē ticību (19.p.). Vai tad deviņiem aizgājušajiem nebija ticības? Bez ticības taču viņi nebūtu saņēmušo dziedināšanu. Varbūt, ka viņi bija tik pārņemti ar notikušo, steidzās par to vēstīt priesteriem, radiem un draugiem, viņi bija priecīgi par saņemto, ka aizmirsa par to, kurš viņiem šo prieku sagādāja. Tikai viens no slimajiem vēlējās sniegt Jēzum savu pateicību. Protams, arī es priecājos par to, ko Dievs ir darījis manā dzīvē, bet vai es neaizmirstu pateicībā noslīgt pie Jēzus kājām un veltīt kādu daļu no sava laika tikai Viņam? Kāda es esmu – kas gaida, lai ņemtu, vai arī esmu gatava Dievam ko dot, upurēt un pagodināt Viņu?

Padomā par savu nedēļu. Kā Dievs ir tev palīdzējis? Pasakies Viņam!

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.