Bībeles lasījums /Psalms 7/

Dāvida psalms, ko viņš dziedājis Kungam – par Kūšu no Benjāmina cilts.
Kungs, mans Dievs, pie tevis es tveros,
atpestī un glāb mani no vajātājiem,
ka tie kā lauva nesaplēš mani,
ka neaizrauj prom –
bet glābēja nav!
Kungs, mans Dievs, ja es darījis to –
ja manas rokas nesušas ļaunu,
ja es atmaksājis labu ar ļaunu
vai naidnieku aplaupījis aplam,
tad lai pretinieks vajā mani un panāk,
lai manu dzīvību iemin zemē,
lai mani pamet pīšļos!
Celies jel, Kungs, savās dusmās,
sacelies pret manu naidnieku negantumu,
mosties un lem tiesu pār mani!
Tautas lai pulcējas ap tevi,
atgriezies augstumos pār tām.
Kungs tiesā tautas!
Spried man tiesu, Kungs,
pēc manas taisnības
un pēc mana krietnuma.
Kaut mitētos ļaundaru ļaundarība!
Stiprini taisno, jo tu pārbaudi prātus un sirdis,
tu esi taisnais Dievs!
Mans vairogs pie Dieva,
kas sirdsskaidros pestī,
pie Dieva, tā taisnā Soģa,
pie Dieva, kas nosoda vienumēr.
Ja kāds neatgriežas,
viņš savu zobenu trin,
loks viņam uzvilkts un pacelts,
viņš tam sataisījis nāvējošus ieročus,
degošas bultas viņš sagatavojis!
Redzi, ļaunu tas ieņem
un posta grūts,
un melus dzemdē.
Tas bedri rok un dziļu kaš,
un iekrīt akā, ko pats racis.
Pūliņi nāk atpakaļ pār viņu pašu
un varmācība krīt pār viņa galvu.
Es pateikšos Kungam par viņa taisnību
un dziedāšu visaugstā Kunga vārdam.

Bībeles pārdomas

Piesaukt Dievu par liecinieku var tikai simtprocentīgas pārliecības par savu taisnību gadījumā. Vai tu to varētu?

Kaut kas ir noticis Dāvida dzīvē, un top šis psalms. Tas ir gan dziļi personisks un atklāts, gan arī pamācošs. Dāvids ir smagi sāpināts un aizvainots (2.p.). Tomēr viņš ir pārliecināts, ka nav vainīgs, tāpēc var teikt tālākos vārdus (4.-6.p.). Vai kāds tā varētu teikt, ja šaubītos par savu taisnību? Ja nu viņam tomēr nebūtu taisnība, tādā gadījumā varētu piepildīties viss, ko psalmists šeit piesaucis. Nez vai kāds ar netīru sirdsapziņu uzdrošinātos šādi lūgt.

Tālāk psalmā apdziedāts Dievs, un šī daļa parāda, kāpēc autors tik droši varēja lūgt un pat pieprasīt Dieva palīdzību sev un sodu saviem ienaidniekiem. Viņš ir pārliecināts, ka Dievs ir taisns (9.p.), ka Viņš pārbauda cilvēku līdz pat visdziļākajai būtībai un zina visus viņa motīvus (10.p.). Tāpat viņš nešaubās, ka Dievs ir palīgs un iestājas par nevainīgajiem un nepatiesi apsūdzētajiem (11.p.) un soda ļaundarus (13.p.). Psalmists nebaidās šīs teorētiskās zināšanas pārvērst praksē. Ja viņš zina, ka ir taisns un nevainīgs, ja viņš zina, ka Dievs iestājas par taisnajiem un nevainīgajiem, tad viņš prasa Dieva apsardzību sev. Tik vienkārši. Kas traucē mums šodien izmantot savas zināšanas par Dievu? Mūsu Kungs taču nav mainījies! Vai nedrošība? Varbūt īsti nezinām, cik tad tīri un patiesi ir mūsu motīvi? Šis psalms aicina paļauties, būt drošam par savu Dievu un sevi un meklēt palīdzību pie vienīgā, kas to var dot.

Lūdz, lai Dievs izmeklē tavu sirdi, pārbauda tevi un šķīsta tevi!

 

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.