Bībeles lasījums /Nehemijas 9, 1–15 /
1 Šī paša mēneša divdesmit ceturtajā dienā Israēla dēli, tērpušies maisos un zemi uz galvas, sapulcējās gavēt. 2 Israēla dzimums nošķīrās no visiem svešinieku dēliem un sāka sūdzēt savus grēkus un savu tēvu vainas. 3 Tad tie cēlās katrs no savas vietas un dienas ceturtās daļas garumā lasīja Kunga, sava Dieva, bauslības grāmatu, bet otru ceturto daļu dienas tie sūdzēja grēkus un zemojās Kungam, savam Dievam. 4 Uz paaugstinājuma stāvēja levīti: Jozua, Bānī, Kadmiēls, Šebanja, Šērēbja, Bunnī, Kenānī un skaļā balsī raudāja uz Kungu, savu Dievu. 5 Levīti Jozua, Kadmiēls, Bānī, Hašabnja, Šērēbja, Hodija, Šebanja un Petahja sacīja: “Celieties, slavējiet Kungu, savu Dievu!
No mūžības līdz mūžībai
slavēts tavs godības vārds,
augstāks par visu slavu un svētību!
6 Tu vienīgais Kungs,
tu veidoji debesis,
debesu debesis,
visus to pulkus,
zemi un visu uz tās,
jūru un visu tajā –
visu tu dari dzīvu!
Tev zemojas debesu pulki!
7 Tu esi Kungs Dievs,
tu izvēlējies Ābramu,
liki tam aiziet no kaldiešu Ūras,
devi tam vārdu Ābrahāms!
8 Tu redzēji,
ka viņa sirds taisnīga,
slēdzi ar viņu derību,
ka dosi tam zemi –
kanaāniešu, hetiešu, amoriešu,
periziešu, jebūsiešu, girgašiešu, –
dosi tā pēcnācējiem!
Tu savu vārdu turēji,
jo tu esi taisns!
9 Mūsu tēvu ciešanas Ēģiptē
tu uzlūkoji,
viņu raudas pie Niedru jūras
tu sadzirdēji!
10 Zīmes un brīnumus
tu darīji faraonam,
visiem viņa kalpiem
un viņa zemes ļaudīm!
Tu zināji,
kā tie pār mums dižojās,
tu pierādīji savu vārdu
gluži kā šodien!
11 Tu viņu priekšā pāršķēli jūru,
tie šķērsoja jūru pa sausu zemi!
Viņu vajātājus tu iemeti dzīlē
kā akmeni varenos ūdeņos!
12 Tu vadīji tos
ar mākoņu stabu dienā,
ar uguns stabu naktī,
lai ir gaisma ceļā,
pa kuru iet!
13 Uz Sīnaja kalna tu nāci lejā,
no debesīm tu ar tiem runāji,
tu devi tiem taisnu tiesu,
patiesu bauslību,
labus likumus,
labas pavēles!
14 Tu viņiem mācīji svēto sabatu,
pavēles, likumus, bauslību –
viņiem tos pavēlēji
caur savu kalpu Mozu!
15 Kad tie bija izsalkuši,
tu devi maizi no debesīm,
kad tie bija izslāpuši,
tu liki no klints plūst ūdenim!
Tu sacīji tiem: ejiet, mantojiet zemi!
Tu biji zvērējis viņiem to dot!
Bībeles pārdomas
“ Apžēlojies par mani, ak, Dievs, savā lielajā žēlastībā, izdzēs manus pārkāpumus savā lielajā apžēlošanā!” (Psalms 51, 3)
Svētki nosvinēti. Varētu mierīgi dzīvot tālāk. Bet ko dara ebreju tauta? Nošķīrusies no visiem sveštautiešiem, atkal pulcējas kopā, lai nožēlotu un izsūdzētu grēkus, lasītu Svētos Rakstus un gavētu tā, kā tajos laikos bija pieņemts. Tauta atzīst, ka bauslību pārkāpuši ne vien viņu senči, bet arī paši. Lieliska Rakstu vieta šodien, lai no tās ko mācītos: attieksmi pret Dieva vārdu, patiesu nožēlu. Tieši grēku nožēla ir tā, kas ved ļaudis dziļā pielūgsmē. Savukārt tā iesākas ar Dieva godināšanu un slavēšanu. Tālāk seko nevis savu lūgumu uzskaitīšana (kā to bieži darām mēs), bet gan tas, ko Dievs jau ir darījis. Un darījis Viņš ir patiešām daudz. Nudien jābrīnās, kā pēc tā visa vēl varēja novērsties no sava Labdara, sacelties pret Viņu. Izskatās, ka paši israēlieši ir par to pārsteigti un nokaunējušies. Galvenais, ka Dievs taču deva norādījumus, kā dzīvot. Tagad, pēc laika distances skatoties, nav grūti atzīt, ka tie bijuši pareizi, taisnīgi, pamatoti, droši un svētīgi. Bet toreiz? Ne vienreiz vien, skaidri zinot Dieva prātu, tomēr izvēlos savu ceļu. Varbūt šai gadījumā līdzētu mākoņu un uguns stabs? Jūdu tautai nelīdzēja pat tas.
Aicinājums nožēlot grēkus un gavēt, slavēt un pielūgt, skan arī visiem mums šodien. Ja vēl pagaidām neskan no tik daudzu mācītāju mutēm vienlaikus kā toreiz (4.-5.p.), tad Dievs pats uz to aicina savā Vārdā. Ja mēs izskaitītu visas tās svētības, ko Dievs mums dzīves laikā dāvājis, mēs būtu pārsteigti par to daudzumu.
Uz ko tevi aicina šī Rakstu vieta? Neapslāpē Dieva aicinājumu, seko tam!
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.