Bībeles lasījums /Lūkas 10, 1–16/
1 Pēc tam Kungs nozīmēja vēl citus septiņdesmit divus un sūtīja tos pa divi sev pa priekšu uz visām pilsētām un ciemiem, kur viņam bija jāiet. 2 Un viņš tiem sacīja: “Pļaujamā ir daudz, bet strādnieku maz, tādēļ lūdziet pļaujas kungu, lai viņš strādniekus sūta savā pļaujā. 3 Ejiet! Redzi, es jūs sūtu kā jērus vilku vidū. 4 Nenēsājiet līdzi nedz maku, nedz somu, nedz apavus un ceļā nevienu nesveiciniet. 5 Lai kurā namā jūs ieietu, vispirms sakiet: miers šim namam! 6 Un, ja tur būs kāds miera dēls, tad pār viņu dusēs jūsu miers; bet, ja ne, tas atgriezīsies pie jums. 7 Tajā pašā namā palieciet, ēdiet un dzeriet, kas viņiem ir, jo strādnieks ir savas algas cienīgs. Un nestaigājiet no mājas uz māju. 8 Lai kurā pilsētā jūs ieietu un jūs tur uzņem, ēdiet, ko jums liek priekšā. 9 Dziediniet tur slimos un viņiem sakiet: Dieva valstība ir tuvu jums. 10 Lai kurā pilsētā jūs ieietu un jūs tur neuzņem, izejiet tās ielās un sakiet: 11 pat jūsu pilsētas putekļus, kas pielipuši pie mūsu kājām, mēs pret jums nokratām, bet to ziniet, ka Dieva valstība ir klāt. 12 Es jums saku, ka sodomiešiem tajā dienā būs vieglāk nekā šai pilsētai.
13 Vai! tev, Horazīna! Vai! tev, Bētsaīda! Ja Tīrā un Sidonā tādi brīnumi būtu notikuši kā pie jums, tie sen jau, maisus apvilkuši un pelnos sēdot, būtu no grēkiem atgriezušies. 14 Tiešām Tīrai un Sidonai tiesas priekšā būs vieglāk nekā jums. 15 Un tu, Kapernauma, – vai tiksi paaugstināta līdz debesīm? Nē, līdz ellei tev būs jānokāpj. 16 Kas jūs klausa, tas klausa mani, un, kas jūs atraida, tas atraida mani; bet, kas mani atraida, tas atraida to, kas mani sūtījis.”
Bībeles pārdomas
Kāda svētība un drošība ir apzināties, ka Dievs piedod tiem, kas atgriežas no grēkiem! Ka Viņš šķīsta un tīra!
Kristus saviem mācekļiem stāsta par pļauju. Viegli iztēloties pļavu un tajā cilvēku, kas strādā ar izkapti. Jāatzīst, ka tāds tēls izraisa vēl kādas citas asociācijas – izkapti un vecu, kaulainu sievieti. Tāds ir populārākais nāves simbols. Līdz Kristum nāve pļāva cilvēku dvēseles nāves valstībai. Kristus iemantoja tiesības pļaut cilvēku dvēseles dzīvībai, un tagad sūta strādniekus darbā. Lai arī strādnieku ir maz (2.p.), tiek dota iespēja lūgt pļaujas Kungam pēc papildspēkiem. Un tas paredz kādu īpašu saistību, pirmkārt, jau ar mani pašu.
Iedomājies laikus, kad lauki tika apstrādāti ar rokām. Cik savādi izskatītos, ka es dedzīgi lūgtu saimnieku pēc palīgstrādniekiem, pati paliekot malā. Bet no pieredzes katram zināms, ka nepalikt par malā stāvētāju nemaz nav tik viegli, īpaši, ja darbs nav no vieglajiem. Ja nu pasaulē ir kāds mūžības vērts darbs, tad tas nu tieši šis – iemantot cilvēku dvēseles dzīvībai. Nestāvi malā, lūdz, lai Dievs sūta tevi darbā! Kā tas darāms? Kristus tev atbild šīs dienas tekstā – ar ko iet kopā (1.p.), pēc kā lūgt (2.p.), ar kādām briesmām būs jāsastopas (3.p.), kas tev traucēs strādāt (4.p.), kas tev būs jāsaka (5.p.), no kā tev jāpārtiek (7.p.) un kas tev jādara (9.p.).
Vai tiešām šie padomi būtu jāizpilda burtiski? Iespējams, ka nē. Bet viens gan paliek nemainīgs – uzticība Kristum, paklausība Viņa pavēlēm un nepieciešamība citiem cilvēkiem stāstīt par Viņu.
Kā tu palīdzi sagatavot cilvēku sirdis Dieva valstībai?
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.