Bībeles lasījums / Jeremijas 1, 1–19/

Vārdi, ko teicis Jeremija, kura tēvs Hilkija bija no priesteriem, kas Anātotā, Benjāmina zemē.  Jūdas ķēniņa Jošijāhu, Amona dēla, valdīšanas trīspadsmitajā gadā pār viņu nāca Kunga vārds.  Tas nāca pār viņu arī Jūdas ķēniņa Jehojākīma, Jošijāhu dēla, laikā un līdz pat Jūdas ķēniņa Cedekijas, Jošijāhu dēla, vienpadsmitajam gadam – līdz pat Jeruzālemes trimdas piektajam mēnesim.

Pār mani nāca Kunga vārds:
“Pirms tevi radīju mātes miesās,
es jau pazinu tevi,
pirms vēl tu pameti mātes klēpi,
es jau svētīju tevi,
par pravieti tautām es iecēlu tevi.”
Es teicu: “Ak, Kungs Dievs!
Es nezinu, ko lai runāju,
es esmu vēl zēns!”
Kungs man teica:
“Nesaki: es esmu vēl zēns, –
jo tu iesi visur, kurp tevi sūtīšu, un runāsi visu, ko pavēlēšu!
Nebaidies no viņiem, es esmu ar tevi!
Es glābšu tevi!” saka Kungs.
Kungs izstiepa savu roku un pieskārās manai mutei, Kungs teica: “Redzi, es ielieku savus vārdus tev mutē! Redzi, šodien es tevi ceļu pār tautām un valstībām, lai tu rautu un plēstu, izdeldētu un plosītu, celtu un dēstītu.”

Un pār mani nāca Kunga vārds: “Ko tu redzi, Jeremija?” Es sacīju: “Redzu mandeļkoka zaru.” Kungs man sacīja: “Tu taču redzi, ka es esmu nomodā par to, lai mans vārds tiktu pildīts.”
Un Kunga vārds nāca pār mani otrreiz:
“Ko tu redzi?” Es teicu: “Es redzu verdošu katlu,
kas no ziemeļiem gāžas.”
Tad Kungs man teica:
“No ziemeļiem gāzīsies ļaunums
pār visiem, kas apdzīvo zemi.
Jo es sasaukšu
visas ziemeļu ķēniņvalstu ciltis,
saka Kungs,
tās nāks un visas
liks savu troni Jeruzālemes vārtu priekšā,
apkārt tās mūriem un
ap visām pilsētām Jūdā.
Tad es teikšu savu spriedumu
viņu ļaunumam, ka tie mani atmetuši
un kvēpinājuši citiem dieviem,
zemojušies savu roku darinājumiem.
Bet tu joz savus gurnus,
celies un saki tiem visu, ko es pavēlu!
Nebaidies no tiem, lai man
nav tevi jāizbiedē viņu priekšā!
Redzi, šodien es tevi daru
par nocietinātu pilsētu,
par dzelzs stabu, par vara mūri
pār visu zemi, –
pret visiem Jūdas ķēniņiem,
augstmaņiem, priesteriem,
pret visiem ļaudīm.
Tie gan pret tevi cīnīsies,
bet nepievārēs tevi,
jo es esmu ar tevi,

Bībeles pārdomas

Lasīsim par to, kā Dievs iedrošina savu kalpu. Lūdz, lai Dievs iedrošina arī tevi!

Tu zini, vai ne, kā ir, kad kāds tev prasa kaut ko darīt? Uzreiz tev ienāk prātā visādi attaisnojumi… “Man nav laika. Man nav pieredzes šajā jomā. Es neesmu pietiekoši labs.” Un bieži mums izdodas izvairīties no tā, kas no mums tika prasīts. Bet mēģini to darīt ar Dievu, un varbūt redzēsi, ka tev notiks tāpat kā Jeremijam.

Jeremija bija jauns cilvēks, kurš dzīvoja politiski nestabilā laikā un kuru Dievs uzrunāja. Pārsteidzoši vārdi (5.p.). Vai tiešām Dievs ir domājis par Jeremiju pat pirms viņa piedzimšanas? Šim embrijam bija īpaša vieta Dieva pasaules glābšanas plānā. Bet zinot par Dieva nodomiem, nav pārsteidzoši no Jeremijas lūpāmdzirdēt visādus attaisnojumus (6.p.). Jeremijam bija jāmācās – ja Dievs aicina uz kādu kalpošanu, tad Viņš nav kļūdījies ar cilvēka izvēlē. Atkārtojot sava aicinājuma plašumu un tā atkarību no aicinātāja, Dievs arī dod savam pravietim iedrošinājumu izpildīt grūto uzdevumu (7.p.).

Varam redzēt, ka pravieša uzdevums prasa daudz. Sludināt vēsti, ko visi neuztvers kā labu un pret kurunostāsies tautas vadītāji. Nav viegli sludināt par sodu, par postu, par ciešanām, bet ar šo līdzību par mandeļkoku Dievs sola savu klātbūtni, Viņš to min vairākas reizes (8.,12.,19.p.).

Kādu attaisnojumu tu tagad dod Dievam par to, ka tev negribas izpildīt tavu Dieva doto uzdevumu? Vai Viņš nav spējīgs tevi stiprināt tā, kā Viņš stiprināja Jeremiju (18.p.)? Varbūt nav slikti sacīt savus attaisnojumus, atzīst savu nespēku, ja tas mums palīdz redzēt, ka īstais iemesls, kāpēc mēs varam kalpot Dievam, ir tieši tāds, ka Dievs ir ar mums, pasarga un stiprina mūs, lai, paļaujoties uz Viņu, mēs varam izpildīt savu Dieva dotu uzdevumu. Tikai tu zini, kāds tavs uzdevums ir.

Jautā Dievam, uz ko Viņš tevi aicina. Meklē savu spēku Viņā!

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.