/Esteres 4, 1–17/

1 Kad Mordohajs uzzināja visu, kas bija darīts, viņš saplēsa savas drēbes, apģērba maisu un kaisīja pelnus uz savas galvas. Viņš izgāja pilsētas vidū un brēca skaļā un izmisuma pilnā balsī.
2 Viņš nonāca ķēniņa vārtu priekšā, bet tālāk viņš netika, jo neviens nedrīkstēja ieiet pa ķēniņa vārtiem, ietērpies maisā.
3 Un ikvienā zemē, kur nonāca ķēniņa vārds un viņa pavēle, bija lielas bēdas jūdu starpā un gavēšana, un raudāšana, un vaimanāšana; daudziem par guļasvietu bija tikai izklāts maiss un pelni.
4 Kad Esteres kalpones un viņas galma ļaudis nāca un stāstīja viņai par visu to, ķēniņiene ļoti izbijās; viņa sūtīja drēbes, lai Mordohajs tās apģērbtu un novilktu no sevis maisu, bet viņš nepaklausīja.
5 Tad Estere sauca Hatahu, vienu no ķēniņa galminiekiem, ko viņš bija iecēlis, lai tas viņai kalpotu, un lika viņam iet pie Mordohaja, lai uzzinātu, kas par lietu un kāpēc tas viss notiek.
6 Un Hatahs izgāja pie Mordohaja uz pilsētas laukuma, kas bija ķēniņa vārtu priekšā,
7 un Mordohajs izstāstīja Hataham visu, kas bija noticis ar viņu, un arī par noteikto naudas summu, ko Hamans bija apsolījis iemaksāt ķēniņa mantu glabātavā par jūdiem, tas ir, par atļauju viņus iznīcināt.
8 Viņš deva viņam arī kādu norakstu no Sūsās rakstītā rīkojuma par jūdu iznīcināšanu, lai parādītu to Esterei un darītu viņai zināmu un lai liktu viņai iet pie ķēniņa lūgt viņa žēlastību un aizlūgt viņa priekšā par savu tautu.
9 Kad Hatahs atnāca un darīja zināmus Esterei Mordohaja vārdus,
10 tad Estere runāja ar Hatahu un sūtīja viņu atkal ar jaunu ziņu pie Mordohaja:
11 “Visi ķēniņa kalpi un ķēniņa zemju ļaudis zina, ka ikviens vīrs vai sieva, kas ienāk iekšējā pagalmā pie ķēniņa bez aicinājuma, ir pakļauts vienam un tam pašam likumam, proti, tapt nogalinātam, izņemot vienīgi to, kam ķēniņš izstiepj pretī savu zelta scepteri, lai to atstātu dzīvu. Bet es neesmu aicināta iet pie ķēniņa nu jau visas šīs trīsdesmit dienas.”
12 Un Hatahs paziņoja Mordohajam Esteres vārdus.
13 Tad Mordohajs sacīja, lai atbild Esterei: “Neiedomājies sevī, ka tu ķēniņa pilī izglābsies drošāk nekā visi pārējie jūdi!
14 Jo, ja tu tiešām cietīsi klusu šajā laikā, tad atbrīvošana un glābšana jūdiem var rasties no kādas citas puses, bet tu un tava dzimta aizies bojā. Un, kas zina, vai tu tieši šā laika dēļ neesi kļuvusi ķēnišķīgā godā?”
15 Tad Estere pavēlēja atbildēt Mordohajam tā:
16 “Ej, sapulcini visus jūdus, kas atrodas Sūsās, un gavējiet manis dēļ: neēdiet un nedzeriet trīs dienas un naktis; arī es ar savām kalponēm tāpat gavēšu. Un pēc tam es iešu pie ķēniņa, kas gan nav pēc likuma, un, ja es aiziešu bojā, tad aiziešu bojā!”
17 Tad Mordohajs aizgāja un darīja visu, ko Estere viņam bija pavēlējusi.

Bībeles pārdomas

Ir grūti ļauties Dieva vadībai, jo reizēm tiek prasīts aizliegt sevi. Lai tevi iedrošina, ka rezultāts vienmēr ir Dieva ziņā!

Šīs nodaļas sākumā lasām par lielām bēdām un izmisumu. Ir šausmīgi dzīvot nāves priekšnojautās! Visa tauta vaimanā un sēro. Vai Mordohajs jūtas par notikušo atbildīgs? Galu galā viņš taču nepiekāpās Hamanam. Šis teksts mums to neatklāj, taču lasām, ka Mordohajs, redzot pašreizējo situāciju un domājot par Esteres stāvokli, saglabā vēl kādu cerību (8.p.).

Liekas, ka apstākļi ir sazvērējušies pret jūdiem – lasām, ka Estere pašlaik netiek aicināta pie ķēniņa un, ja ķēniņiene lūgtu vīru uz sarunu, iespējams, viņai draudētu nāve. Estere nezina, kā rīkoties. Bet Mordohaja vārdi noliek visu savās vietās (14.p.). Reizēm ir situācijas, kad sava griba, intereses un bailes ir jāpakļauj kaut kam lielākam. Esterei ir dota iespēja piedalīties Dieva plānā.

Estere atzīst, ka šis uzdevums nav domāts viņai vienai (16.p.). Viņa aicina savus tautiešus būt kopā ar viņu un gavēt, lai nodrošinātu labvēlīgu rezultātu. Trīs dienas un naktis bez ēšanas – ir grūti to izturēt. Garantijas nav. Estere riskēs, nezinot, vai viņas dēļ tiks mainīti persiešu likumi (16.p.). Trīs dienas izsalkuma un baiļu par to, ko teiks ķēniņš. Tomēr ne tikai – tās ir arī trīs dienas Dieva meklējumos un Viņa labvēlības izlūgšanā.

Šī nodaļa liek aizdomāties par to, kā rīkoties krīzes situācijās. Kā rīkoties tad, kad izeja šķietami nav nevienā gadījumā. Kuru ļaunumu izvēlēties? Dažkārt, lai darītu to, kas nepieciešams, mums jāpārvar bailes. Estere, uzņemoties atbildību, uzņemas arī vadību (17.p.). Viņa saprot, ka ir nesaraujami saistīta ar savu tautu, pat ja ir ķēniņienes godā.

Kas tev palīdz pieņemt sarežģītus lēmumus?

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.