/Lūkas 18, 1–8/
1 Vēl Viņš tiem stāstīja līdzību par to, ka tiem aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt.
2 “Kādā pilsētā dzīvoja tiesnesis, kas Dieva nebijās un no cilvēkiem nekaunējās.
3 Bet tai pašā pilsētā bija atraitne, tā nāca pie viņa un sacīja: izlem manu lietu pret manu pretinieku.
4 Tas ilgu laiku negribēja. Bet tad viņš sāka spriest sevī: lai gan es Dieva nebīstos un no cilvēkiem nekaunos,
5 tomēr, lai viņa mani nemocītu, es gribu viņas lietu izlemt, citādi viņa vēl beigās nāks un man sitīs vaigā.
6 Un Tas Kungs sacīja: vai dzirdējāt, ko netaisnais tiesnesis saka?
7 Un Dievs lai nedotu tiesu Saviem izredzētiem, kas dienu un nakti viņu piesauc, kaut gan Viņš vilcinās?
8 Es jums saku: Viņš viņu lietu izlems visai drīz. Bet vai Cilvēka Dēls, kad Tas nāks, atradīs ticību virs zemes?”
Bībeles pārdomas
Lūgšana mūs ved tuvāk Dievam cik daudz laika dienā tu veltī, lai tuvotos savam Kungam?
Vai tu esi pārliecinājies, ka dzīvē daudz ko var panākt ar neatlaidību? Neatlaidība liecina par to, cik šī lieta tev svarīga. Nabaga atraitnei viņas problēma bija dzīvības un nāves jautājums. Viņa nerēķinājās ar to, ka tiesnesis bija slavens kā netaisns, negodīgs un savtīgs. Viņa centās panākt taisnību par katru cenu. Es iztēlojos, kā viņa katru rītu sēdēja pie tiesneša kabineta durvīm, sagaidīja viņu, nākot uz darbu, ar savu jautājumu. Katrreiz tiesnesis izdomāja kādu atrunu. Taču reiz viņa fantāzijai un pacietībai bija gals. Tiesnesis izlēma, ka vieglāk ir apmierināt atraitnes lūgumu, nekā katru dienu viņu satikt.
Manuprāt, laipns un izpalīdzīgs tiesnesis atraitnes lūgumu būtu apmierinājis uzreiz, jo tas ir viņa spēkos. Tāpat arī taisnīgā un mīlošā Dieva spēkos ir paklausīt mūsu lūgumus un apmierināt mūsu problēmas. Kāpēc Viņš vilcinās? Kāpēc mums jālūdz dienu un nakti (7.p)? Kas notiktu, ja Dievs arī momentā izpildītu katru manu lūgumu? Varu iedomāties, ko vien es nesāktu prasīt. Taču tādu attiecību modeli Dievs nav paredzējis. Droši vien Viņš vēlas kaldināt mūsu ticību, tāpēc vilcinās (8.p.). Dievs mūs pārbauda, norūda un sagatavo pilnvērtīgām attiecībām ar sevi, kas turpinās mūžībā. Domājot par to, jāatceras ticības tēvs Ābrahāms, kurš 30 gadus gaidīja uz dēla piedzimšanu, lai gan apstākļi šķita bezcerīgi.
Dievs vēlas veidot mani un redzēt manu dvēseli tādu, kas neatlaidīgi lūdz un gaida uz Dievu, kas cer un paļaujas, kas tic Viņa apsolījumiem, kas izjūt nemitīgu atkarību no Dieva, kas ik brīdi ir gatava satikties ar Viņu. Cik svarīgas man ir manas attiecības ar Dievu? Cik daudz pūļu, laika, neatlaidības es ziedoju lūdzot? Varbūt Dievs vēlas mani paturēt savā tuvumā, ka nesniedz visas atbildes uzreiz?
Ir laiks lūgšanai. Dievs ir labs un nekad nenoraida mūs. Izmanto šo laiku un šo iespēju runāt ar Viņu – visas pasaules valdnieku!
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.