Bībeles lasījums /Ebrejiem 10,32–39/

“32 Atsauciet atmiņā savas pirmās dienas, kurās jūs, tapuši apgaismoti, papilnam izcietāt smagu ciešanu cīņu, 33 gan paši, būdami atklāti izsmieti, saņemot naidu un pāridarījumus, gan arī esot kopā ar tiem, pret kuriem tāpat izturējās. 34 Jūs esat cietuši līdzi ieslodzītajiem un ar prieku esat uzņēmuši to, ka jūsu manta tika nolaupīta, zinādami, ka jums ir labāka un paliekoša manta. 35 Tādēļ neatmetiet savu paļāvību, tai ir liela alga! 36 Bet jums ir vajadzīga izturība, lai, darīdami Dieva gribu, jūs saņemtu to, kas apsolīts. 37 Jo vēl tikai mazliet, mazliet, un tas, kuram jānāk, nāks un nekavēsies,  38 bet mans taisnais no ticības dzīvos, taču, ja viņš atkritīs, manai dvēselei pie viņa nebūs labpatikas. 39 Mēs neesam tie, kas atkrīt uz pazušanu, bet mēs ticam, un mūsu dvēsele būs izglābta.”

Bībeles pārdomas

Lai Tavs vārds mani uzrunā un maina! Lai Tavs Vārds dara savu darbu pie manis šodien!

Lai iedrošinātu palikt uzticīgiem un neatlaidīgiem ticībā laikos, kad ir grūti pastāvēt un kad tiekam kārdināti, vēstules autors aicina atcerēties pirmo mīlestību uz Jēzu. Kā jauni kristieši taču mēs visi bijām priecīgi un tad mums nebūt nebija grūti izciest apkārtējo jautājumus par ticību, dažkārt arī nievas un izsmieklu. Pirmā gadsimta laikā daudzi cieta arī fiziski (32.-34.p.). Tādas ciešanas atceras vēl tie, kas dzīvojuši komunisma laikos, kā arī tās vēl joprojām piedzīvo daudzās pasaules valstīs. 37. un 38. pantā vēstules autors citē Habakuka grāmatu (2:3-4) – kā atbildi uz Habakuka jautājumiem par nākotni, Dievs aicināja viņu nevis kavēties pārdomās par grūtībām, bet dzīvot no ticības, sagaidot atalgojumu no Dieva.

Jā, šādas nodaļas satrauc daudzus kristiešus. Vai mēs varam pazaudēt pestīšanu? Vai iespējams tiem, kas ir nomaldījušies, atgriezties atpakaļ pie Dieva? Mums jāatceras, ka Dievs ir vēl vairāk norūpējies, lai cilvēki saglabātu ticību, Viņš tos mīl vēl vairāk kā mēs un Viņš rūpēsies par tiem, kas maldās. Mums jāatceras, ka šī vēstule ir domāta kā iedrošinājums tiem, kas šaubās. Mēs varam būt droši par vienu lietu – kamēr mēs paliekam pie Jēzus un klausām Viņu, mēs nevaram pazaudēt savas attiecības ar Dievu. Mūsu kārdinājumi ir daudz savādāki kā vēstules pirmajiem lasītājiem, bet izaicinājums un iedrošinājums tas pats: neatlaisties, noraidīt visas alternatīvas, atspēkot visus citus saistošos piedāvājumus, kas var sabojāt mūsu attiecības ar Dievu. Darīt visu, lai paliktu tuvu Jēzum!

Dievs, palīdzi man palikt uzticīgam ticībā! Parādi man tos, kam es šodien varētu palīdzēt saglabāt ticību un parādi, kā man rīkoties!

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.