Bībeles lasījums /Psalms 28/

Dāvida psalms.
Uz tevi es saucu, Kungs,
mana klints, neesi kurls!
Ja tu būsi mēms,
es kļūšu kā tie, kas grimst bedrē!
Uzklausi manu gaušanos,
kad es brēcu uz tevi,
izstiepis rokas pret tavu svēto iekšnamu!
Neaizrauj mani kopā ar ļaundariem,
kopā ar nekrietnajiem, kas savu kaimiņu sveicina mīļi,
bet sirdī glabā naidu.
Dod tiem pēc viņu darba,
pēc ļaunuma, ko tie darījuši,
pēc viņu roku veikuma dod tiem,
izmaksā tiem pilnu algu!
Ja tie nelūko uz Kunga darbiem,
uz viņa roku veikumu,
Kungs viņus nopostīs un vairs neuzcels!
Slavēts lai Kungs, jo viņš uzklausījis manas gaudas!
Kungs ir mans spēks un mans vairogs,
uz viņu paļaujas mana sirds –
viņš man ir palīdzējis!
Mana sirds līksmo,
dziesmā pateikšos viņam!
Kungs ir spēks savai tautai,
glābiņš un cietoksnis savam svaidītajam.
Glāb savu tautu un svētī savu mantojumu,
gani un auklē to mūžam!

Bībeles pārdomas

Reizēm ticība ir tik trausla kā sveces liesma vējā. Sargā, Dievs, manu ticību, neļauj tai izdzist!

Domāju, ka katrs no mums kādreiz ir juties tā, kā aprakstīts šai psalmā. Pilnīgi vientuļš un arī Dieva atstāts. Ir grūti būt vienam. Īpaši tad, ja ir smagi, ja ir kādas fiziskas sāpes, bailes no nezināmā, raizes par kādu problēmu darbā. Ja ir daudz jautājumu un nav, kas uz tiem atbild. Reizēm šādos brīžos liekas, ka problēmu kalns tūliņ nosmacēs. Un grūti ir tad, ja arī Dievs tev nekādi šais raizēs nepalīdz. Bet vai tā maz var būt? Vai tā nav tikai sajūta, ka Dievs nepalīdz? Kad tu lūdz, bet nedzirdi atbildi, kad kliedz, bet visapkārt ir klusums. Ko darīt tad?

Psalma autors ir drošs, ka Dievs ir, ka Viņš ir nomodā par viņu, lai arī pašreiz neatbild. Šķiet, ka lielākā bīstamība šādos brīžos ir aiziet no Dieva. Un tas viegli var notikt, ja līdz šim ticība ir balstīta vienīgi sajūtās. Kad sajūtu vairs nav, arī ticība pazūd. Psalmists ir pārliecināts, ka Dievs ir, arī ja cieš klusu. Un ja arī tā ir, viņš turpina sarunāties ar savu Kungu, dara visu no savas puses, lai attiecības nebeigtos. Viņš zina, ka agri vai vēlu Dievs atbildēs. Viņš atklāj savu sirdi Dievam, salīdzinādams to ar ļaundaru sirdīm (3.,7.p.), viņš lūdz Dieva iejaukšanos, tā apspirinādams savu ticību. Viņš pat atrod spēku slavēt klusējošo Dievu. Viņš tic, ka klusums nebūs mūžīgs. Viņš tic, ka ne tikai viņam vien, bet arī visai tautai Dieva palīdzība ir vajadzīga un nesīs svētību. Tas ir tik grūti brīžos, kad esi vientuļš un šķietami visu atstāts.

Kas tev ir visgrūtākais šādos vientulības un klusuma brīžos. Kas dod tev spēku nezaudēt ticību?

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.