/Dziesmu dziesma 5,2–6,3/

2 “Es guļu, bet mana sirds ir nomodā. Lūk! Es dzirdu sava drauga balsi, viņš pieklauvē un saka: atver man, lai es ieeju pie tevis, mana mīļā draudzene, mana māsa, mana dūja, mana cildenā! Jo mana galva ir pilna rasas, un manas matu cirtas ir pilnas nakts valguma!
3 Es esmu novilkusi savu tērpu, kā lai es to atkal uzvelku?! Es esmu nomazgājusi savas kājas, kā lai es tās atkal notriepju?
4 Bet mans draugs izbāza savu roku caur režģu spraugu; tas lika līdz pašiem dziļumiem ietrīcēties manai sirdij ilgās pēc viņa, un mani prāti samulsa, viņa balsi un vārdus izdzirdot.
5 Tad es piecēlos, lai atdarītu savam draugam; pa maniem roku dilbiem lejup ritēja šķidro mirru straumītes, un dārga ziežu eļļa pilēja no maniem pirkstiem uz durvju aizšaujamā.
6 Un, kad es beidzot atvēru durvis savam draugam, tad viņš bija aizgājis un nebija vairs redzams. Mana dvēsele bija ārkārtīgi satraukta, kamēr viņš runāja. Tad es meklēju viņu, bet neatradu; es viņu saucu, bet viņš man neatbildēja.
7 Tad mani sastapa sargi, kas apstaigāja pilsētu; viņi mani sasita līdz asinīm un ievainoja, un citi sargi uz mūra noņēma man manu šķidrautu!
8 Es nopietni lieku jums pie sirds, Jeruzālemes meitas, ja jūs atrodat manu draugu, tad sakait viņam, ka es esmu sasirgusi aiz mīlestības!”
9 “Ar ko tavs draugs ir pārāks par citiem draugiem, tu visuskaistākā starp sievām? Ar ko tavs draugs ir pārāks par citiem draugiem, ka tu mums to tā nozvērini?”
10 “Mans draugs ir žilbinoši balts ar sārtu ādas krāsu, viņš ir īpašs un izceļas starp tūkstošiem.
11 Viņa galva ir vistīrākais un vissmalkākais zelts. Viņa matu šķipsnas ir cirtainas, un tās ir melnas kā kraukļi.
12 Viņa acis ir kā baložu acis pie ūdens strautiem; tās ir dzidras it kā pienā mazgātas, skaistas un lielas, un to āboli veidoti daiļi noapaļotā pilnīgumā.
13 Viņa vaigi ir kā garšaugu dobes, kā balzama zāles; viņa lūpas ir kā lilijas, kuras pil no to slacinātājām mirrēm.
14 Viņa roku dilbi ir vienās zelta aprocēs, kas vēl bagātīgi izdaiļotas ar tirkīziem. Viņa miesa ir kā mākslas darbs no tīra ziloņkaula, kas safīriem rotāts.
15 Viņa lieli ir kā marmora pīlāri, kuri balstās uz vistīrākā zelta pamatiem. Viņa stāvs ir kā viens no diženākiem Libanona kalniem, kas tikpat izcils kā tajā augošie ciedri.
16 Viņa mute ir salda, un visā savā būtībā viņš ir ārkārtīgi pievilcīgs! Tāds ir mans draugs, jā, tiešām, tāds ir mans mīļākais, jūs Jeruzālemes meitas!”

1 “Kurp tad ir aizgājis tavs draugs, tu visskaistākā starp sievām? Uz kurieni tavs draugs virzījis savu ceļu? Mēs mēģināsim kopā ar tevi viņu meklēt.”
2 “Mans draugs ir nokāpis dziļi lejup savā dārzā pie savām garšaugu dobēm, lai viņš tur savos dārzos pastaigātos un plūktu lilijas.
3 Mans draugs ir mans, un es esmu viņa draudzene – viņa, kas gana liliju līcī.” 

Bībeles pārdomas

Lūdz Dievu, lai Viņš tev dot spēku darīt visu, lai salabotu sabojātas attiecības!

Viņa gatavojas romantiskam vakaram – pagatavo gardu maltīti, sakārto vāzēs ziedus, aizdedz sveces. Viņa ieiet vannā, nomazgājas ar smaržīgām ziepēm, iesmaržo ādu, ieveido matus. Viņa grib, lai šis vakars būtu īpašs abiem. Tas būs pārsteigums mīļajam. Viņš nezina par šo pārsteigumu un pārnāk mājās vēlu. Viņa ir nogurusi gaidīt un aizmigusi. Pusmiegā viņa dzird mīļā klauvējienus (2.p.). Viņa negrib atvērt, droši vien sāp, ka mīļais ir tik vēlu, ka pārsteigums un jaukais vakars nav izdevies (3.p.). Tomēr viņa balss atmodina ilgas un viņa steidzas atvērt, pirms tam gan jāpārķemmē mati, no jauna jāaizdedzina sveces… (5.p.). Diemžēl tagad viņa kavējas pārāk ilgi, un mīļais ir pārpratis un jau aizgājis (6.p.). Neko nedomādama, viņa izskrien uz ielas viņu meklēt. Viņa ir naktstērpā, viņa sauc savu mīļoto, viņa ir apjukusi, uztraukusies. Sargi viņu notur par vieglas uzvedības sievieti (7.p.). Kur lai meklē palīdzību? Viņa ir droša, ka mīļotais sapratīs, mierinās, ka mīlestība viņus abus dziedēs. Izmisumā atrast savu mīļoto viņa lūdz pilsētas sieviešu palīdzību. Aprakstot savu mīļoto, viņas vārdos skan lepnums un uzticēšanās. Tāds kā viņš ir viens vienīgs. Viņai viņš ir vienīgais. Viņa ir pārliecināta, ka viņš atgriezīsies (6,3).

Viņš ir vīlies, ka neizdevās vakars ar mīļoto, ir ieslēdzies sevī (6,2). Viņš gremdējas savā iekšējā būtībā. Bet mīļotā ir droša, ka viņi pārvarēs nesaskaņas un viss atkal būs labi (6,3). Kāpumi un kritumi ir katru attiecību dabīga sastāvdaļa. Tomēr tiem nevajadzētu izšūpot mūsu pārliecību un uzticību mīļotajam.

Uzticēšanās prasa stipru mīlestību un cieņu. Ko tu šodien varētu darīt, lai padarītu tavas vissvarīgākās attiecības uzticēšanās pilnākas?

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.