/2. Pētera 1, 1–11/
1 Sīmanis Pēteris, Jēzus Kristus kalps un apustulis, tiem, kas mūsu Dieva un Pestītāja Jēzus Kristus taisnībā dabūjuši to pašu dārgo ticību kā mēs:
2 žēlastība un miers lai jums ir bagātīgi Dieva un mūsu Kunga Jēzus atziņā!
3 Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku.
4 Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē.
5 Tāpēc pielieciet visas pūles un parādait savā ticībā tikumu, bet tikumā atziņu,
6 atziņā atturību, atturībā pacietību, pacietībā dievbijību,
7 dievbijībā brālību, brālībā mīlestību.
8 Jo, ja šīs lietas pie jums ir un iet vairumā, jūs netapsit kūtri, nedz neauglīgi mūsu Kunga Jēzus Kristus atziņā.
9 Bet, kam to nav, tas ir akls un stulbs un ir aizmirsis, ka viņš ir šķīstīts no veciem grēkiem.
10 Tādēļ, brāļi, darbojieties, lai jūsu aicināšana un izredzēšana jo stipra paliek, jo, to darīdami, jūs nekad neklupsit.
11 Tas lielā mērā veicinās jūsu ieiešanu mūsu Kunga un Pestītāja valstībā.
Bībeles pārdomas
“Bet kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.“ (Mateja evaņģēlijs 24, 13) Dievs, palīdzi man nekad neaiziet prom no Tevis?
Pēteris raksta otro vēstuli saviem ticības brāļiem. Visā šajā vēstulē vijas cauri atziņa, cik svarīgi ir nezaudēt ticības pamatu, bet augt Kristus atziņā. Man patīk, kā Pēteris saka, ka viņam esot viss, kas vajadzīgs dzīvei un dievbijībai (3.p.). Kaut es varētu tā vienreiz pateikt, ka man arī pietiek. Vienmēr ir kādas vismaz četras lietas, ko vēl vajag, lai vairāk neko nevajadzētu. Pēteris apgalvo, ka atziņā viņš ir ieguvis visu. Vai tiešām atslēga meklējama atziņā? Atzīt nozīmē zināt. Zināšanām par to, kāds ir Dievs un kā Viņš rūpējas, un ko Viņš sagaida no manis, vajadzētu būt tām, kas vada manu dzīvi pareizā gultnē – ārā no šīs pasaules posta. Ja es atzīstu, tad taču vajadzētu arī censties pildīt tās lietas, ko es zinu. Censties īstenot zināmo, nevis tiekties pēc jaunām zināšanām, jo pilnīgi pietiek ar Jēzus Kristus atziņu. Iespējams, ka vēstules saņēmējiem ir bijušas problēmas ar atziņu. Vai viņi kārojuši vēl pēc kā vairāk? Vai nespēja pieņemt to, ka Jēzus ir piedevis viņu grēkus (9.p.)? Vai arī viņi tikuši ietekmēti no maldu mācībām, kas bija tik populāras tā laika pasaulē?
Nav jau tik grūti darīt Pētera ieteikto – nekārot vēl ko klāt, bet vienkārši dzīvot ar Kristus mācību. Pēteris pat ir izveidojis tādu kā loģisko ķēdīti, lai varētu, atziņā staigājot, sasniegt Debesu valstību (5.-7.p.). Katrs nākošais posms izriet no iepriekšējā. Un viss, kas jādara, ir – censties tos piepildīt. Šķiet, kāds sacīja, ka neviena ķēde nav stiprāka par tās vājāko posmu. Ko līdz stipra ķēde, ja tai ir viens vājš posms? Pēteris kādus nosauc par akliem un tuvredzīgiem. Dzirdēt par sevi kaut ko tādu no paša apustuļa, šķiet, negribētu neviens. Kāpēc es priecājos, ka šodien nesatikšu Pēteri?
Kādās dzīves jomās tev ir nepieciešama atbrīvošana? Kā tu domā to sasniegt? Uztici to Jēzum!
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.