Bībeles lasījums /Lūkas 10, 25–37/
25 Un, redzi, kāds likuma zinātājs piecēlās un sāka viņu pārbaudīt, sacīdams: “Skolotāj, kas man jādara, lai iemantotu mūžīgo dzīvību?” 26 Viņš tam sacīja: “Kā ir bauslībā rakstīts? Kā tu tur lasi?” 27 Tas atbildēja: “Mīli Kungu, savu Dievu, no visas savas sirds un no visas savas dvēseles, un ar visu savu spēku, un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu.” 28 Viņš tam sacīja: “Tu pareizi esi atbildējis. Dari to un tu dzīvosi.” 29 Bet viņš, gribēdams attaisnoties, Jēzum jautāja: “Un kurš ir mans tuvākais?” 30 Jēzus atbildēja, stāstīdams: “Kāds vīrs bija ceļā no Jeruzālemes uz Jēriku, un viņš krita laupītāju rokās. Tie, viņu aplaupījuši un sasituši, atstāja pusmirušu guļam un aizgāja. 31 Gadījās, kāds priesteris gāja pa to pašu ceļu un viņu ieraudzīja, bet pagāja garām. 32 Tāpat arī kāds levīts, tajā vietā atnācis, viņu ieraudzīja, bet pagāja garām. 33 Bet kāds samarietis, savu ceļu iedams, nonāca pie viņa, un, viņu redzot, sirds tam iežēlojās. 34 Pienācis klāt, viņš pārsēja viņa brūces, uzliedams eļļu un vīnu; un, uzcēlis viņu uz savu lopu, aizveda to uz viesnīcu un aprūpēja. 35 Otrā rītā, izvilcis divus denārijus, viņš iedeva tos viesnīcniekam un sacīja: aprūpē viņu, un, ja tu vairāk iztērēsi, atnācis es tev atdošu. 36 Kurš no šiem trim tev šķiet tuvākais bijis tam, kas krita laupītāju rokās?” 37 Viņš sacīja: “Tas, kas parādīja viņam žēlsirdību.” Un Jēzus viņam sacīja: “Ej un dari arī tāpat!”
Bībeles pārdomas
Dievs strādā pie mūsu sirdīm. Viņš dara tās gatavas mūžībai. Uzticies Viņam un ļaujies pārmaiņām!
Cilvēkiem vienmēr ir daudz neatbildētu jautājumu. Atbildes uz tiem, kā likums, rada jaunus jautājumus. Kāds Jēzum uzdod augstāko un svarīgāko jautājumu (25.p.).
Kristum ir atbilde, kas nav saprotama uzreiz, tā paredz pamatzināšanas par šo tēmu (26.-27.p.). Un šī atbilde ir bauslis, ko katrs israēlietis zināja jau kopš bērnības, kas tika skaitīta varbūt kā kāds pantiņš. Taču pēkšņi tas ļoti personiski ietiecās cilvēka iekšējā pasaulē, uzdodot jautājumu – kāda tad ir mana mīlestība uz Dievu. Kā es to izdzīvoju? Jo mūžīgā dzīve sākas ar ticēšanu Dievam un savas sirds ielikšanu Viņā. Bet tikpat svarīga ir arī mīlestība uz tuvāko.
Priestera un levīta izpratne par šo bausli atšķīrās no samarieša izpratnes. Divi pirmie cilvēki bija augstās domās par sevi. Samarietis bija augstās domās par savu tuvāko. Samarietis izdarīja kaut ko tādu, uz ko pamudināja viņa sirds un pārliecība (33.p.). Tas, kas bija grūti augsti mācītajiem vīriem, neradīja nekādas šaubas samarieša sirdī.
Mans tuvākais nav mans asins vai sirds radinieks, bet gan tas, kuram vajadzīga man palīdzība. Levītam un priesterim svarīgāk šķiet ievērot citus, mazāk svarīgos likumus, kas aizliedza pieskarties sasistajam cilvēkam bailēs no nešķīstības, kas tad varētu pāriet arī uz viņiem. Samarietis – pēc jūdu domām zemāks kā viņi, jo Samarijas jūdi bija sajaukušies ar pagāniem (tātad, iespējams, nešķīsti), parādīja patiesu likuma izpratni.
Uz kādiem jautājumiem tu pašreiz meklē atbildes? Kurš ir tavs tuvākais un kuram tu tāds esi?
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.