Bībeles lasījums /Ezras 10,1–17 (18–44)/

¹ Kamēr Ezra tā lūdza un sūdzēja grēkus, raudādams nometies zemē Dieva nama priekšā, no Israēla sapulces pie viņa sapulcējās milzum daudz vīru, sievu un bērnu, jo tauta raudāja lielu raudāšanu. ² Tad Šehanja, Jehiēla dēls, no Ēlāma dēliem, sacīja Ezram: “Mēs bijām neuzticīgi savam Dievam un dzīvojām ar svešām sievām no tās zemes tautām, bet pat tagad Israēlam ir cerība! ³ Tādēļ slēgsim derību ar mūsu Dievu un liksim sievām un tiem, kas no tām dzimuši, iet projām – kā pamācījis mūsu kungs un tie, kas bijā mūsu Dieva baušļus. Darīsim pēc bauslības! ⁴ Celies, šī ir tava lieta, mēs esam ar tevi – esi stiprs un rīkojies!” ⁵ Tad Ezra cēlās un lika zvērēt augstmaņiem, priesteriem, levītiem un visam Israēlam, ka tie tā darīs. Un viņi zvērēja.
Laulības ar sveštautietēm tiek šķirtas
⁶ Tad Ezra piecēlās un no Dieva nama priekšas iegāja Jehohānāna, Eljāšība dēla, istabā, iegāja tur – maizi neēda un ūdeni nedzēra, jo sēroja par izvesto ļaužu neuzticību. ⁷ Tad tie lika izziņot visā Jūdā un Jeruzālemē, lai visi no gūsta pārnākušie sapulcējas Jeruzālemē. ⁸ Ikvienam, kas pēc augstmaņu un vecajo lēmuma triju dienu laikā neatnāks, tiks atņemta visa manta un to izslēgs no gūstekņu sapulces. ⁹ Tad visi Jūdas un Benjāmina vīri pēc trim dienām sapulcējās Jeruzālemē, tā bija devītā mēneša divdesmitā diena, un visa tauta sēdēja laukumā pie Dieva nama, šīs lietas un stiprā lietus dēļ drebēdami. ¹⁰ Priesteris Ezra piecēlās un sacīja: “Jūs esat neuzticīgi un dzīvojat ar svešām sievām, tā vairodami Israēla vainu, ¹¹ un tagad izsūdziet grēkus Kungam, jūsu tēvu Dievam, dariet pēc viņa prāta un nošķirieties no šīs zemes tautām un svešajām sievām!” ¹² Un visa sapulce atbildēja skaļā balsī: “Jā, mēs darīsim, kā tu saki! ¹³ Bet ļaužu ir daudz un laiks ir lietains, nevaram taču stāvēt ārā. Šis nav vienas vai divu dienu darbs, jo mūsu noziegumu ir daudz! ¹⁴ Lai mūsu augstmaņi aizstāj visu sapulci un pēc tam noteiktā laikā nāk visi, kas mūsu pilsētās dzīvo ar svešām sievām, un kopā ar tiem katras pilsētas vecajie un tiesneši – līdz no mums novērsīsies Dieva dusmu degsme par šo lietu!” ¹⁵ Vienīgi Jonatāns, Asā-Ēla dēls, un Jahazja, Tikvas dēls, nostājās pret to, un viņus atbalstīja levīti Mešullāms un Šabtajs. ¹⁶ Bet pārējie no gūsta pārnākušie darīja tā – izvēlēja priesteri Ezru un vīrus no tēvu galvenajiem, katru no sava tēva nama, pēc vārda. Viņi sāka izmeklēt šo lietu desmitā mēneša pirmajā dienā. ¹⁷ Lietu par visiem vīriem, kas dzīvoja ar svešām sievām, pabeidza līdz pirmā mēneša pirmajai dienai. ¹⁸ Atklāja, ka no priesteru dēliem ar svešām sievām dzīvo: no Jozuas, Jehocādāka dēliem un brāļiem – Maasēja, Elīezers, Jārībs un Gedaljāhu.

Bībeles pārdomas

Lasot šo Rakstu vietu, atceros savus skolas sacerējumus, kur bija jāraksta kļūdu labojums.

Lai to varētu izdarīt, vajadzēja nedaudz padomāt vai atkārtot likumu un tad uzrakstīt pareizi. Tas neko daudz no manis neprasīja, vienīgi laiku, un palika arī nepatīkamā apziņa, ka neesmu dabūjis augstāku novērtējumu.

Arī Israēls nolemj savā rīcībā labot kādas kļūdas. Pie tam pavisam radikāli (2.-3.p.). Viss ir it kā vienkārši – jārīkojas pretēji tam, kas darīts. Ir apņemtas pagānu sievas – tagad tās jāizraida, pie tam, ar visiem bērniem. Tāda rīcība nav vis izlabot kādu nelāgu izteicienu vai pat atlīdzināt par nejauši izsistu logu. Šeit izšķiras daudzu cilvēku liktenis. Protams, vainīgi ir Israēla vīri, kuri apzināti pakļāva riskam pagānu sievietes, tās apprecot, jo bija taču skaidrs, ka tas ir pretēji Dieva gribai. Tomēr nevar nejust līdzi cilvēkiem, kuru ģimenes skāra šis lēmums. Tāpēc arī saprotams, ka citi mēģina pretoties šim lēmumam (15.p.). Tagad ir smagi, bet vai toreiz, kad viņi izšķīrās nepaklausīt Dievam, nevajadzēja rūpīgāk apdomāties? Daudzi noteikti sāpēs un dusmās tagad sauc uz Dievu.

Kaut arī Ezras prasība daļēji tika īstenota, Dieva atbilde nav uzreiz skaidri redzama. Kļūda ir labota, bet vai tas tiešām tautai nesīs patiesu svētību?

Kā ir ar mūsu kļūdām un to labojumiem? Skolotāja liek tās labot ar domu, lai mēs tādas vairs nepielaistu, nevis lai tikai atrādītu savu domrakstu burtnīcu. Dievs vēlas to pašu. Vai esam arī ko jaunu no savām kļūdām iemācījušies? Kā labot notikumus un izvēles mūsu dzīvēs tā, lai pēc iespējas mazāk ciestu apkārtējie cilvēki?

Varbūt pirms savā dzīvē rakstīt “Kļūdu labojums”, pavaicāt: “Bet ko Tu, Dievs, par to domā?”

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.