Bībeles lasījums /Lūkas 8, 1–15/
Pēc tam Jēzus apstaigāja pilsētas un ciemus, sludinādams un mācīdams evaņģēliju par Dieva valstību; tie divpadsmit bija ar viņu un tāpat arī dažas sievietes, kas bija dziedinātas no nešķīstiem gariem un slimībām: Marija, saukta Magdalēna, no kuras bija izgājuši septiņi dēmoni, Joanna, Hēroda pārvaldnieka Hūzas sieva, arī Zuzanna un daudzas citas, kas ar savu rocību gādāja par viņiem.
Kad sapulcējās liels ļaužu pūlis un daudzu pilsētu ļaudis sanāca pie viņa, viņš runāja līdzībā: “Sējējs izgāja sēt sēklu. Viņam sējot, cita krita ceļmalā un tika samīta, un debesu putni to apēda; cita krita klintainē un uzdīgusi novīta, jo tai nebija valgmes; cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi, reizē augdami, to nomāca; cita krita labā zemē, tā uzdīga un nesa simtkārtīgus augļus.” To pateicis, viņš sauca: “Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.”
Tad mācekļi viņam jautāja: “Ko nozīmē šī līdzība?” Viņš sacīja: “Jums ir dots zināt Dieva valstības noslēpumus, bet pārējiem līdzībās, lai tie redzēdami neredzētu un dzirdēdami nesaprastu. Šī līdzība ir šāda, redzi, sēkla ir Dieva vārds. Ceļmalā ir tie, kas dzird; bet tad nāk sātans un paņem prom vārdu no viņu sirdīm, lai tie neticētu un netaptu izglābti. Bet kas sēts klintainē – ir tie, kas, vārdu dzirdējuši, ar prieku to uzņem, bet, būdami bez saknēm, tikai uz brīdi notic, bet pārbaudījuma laikā atkrīt. Bet kas sēts starp ērkšķiem – ir tie, kas vārdu ir dzirdējuši, bet dzīves rūpesti, bagātība un baudas to noslāpē, un tie augļus nenes. Bet kas sēts labā zemē – ir tie, kas vārdu dzird un glabā to krietnā un labā sirdī un augļus nes pacietībā.
Bībeles pārdomas
Arī manā sirdī ir sēts Dieva Vārds. Kādus augļus tas ir nesis?
Daudz cilvēku vienmēr ir ap Jēzu. Arī kādas sievietes, kas rūpējas, lai viņu skolotājs būtu paēdis. Šīs sievietes ir atsaukušās Jēzum, dažas tikušas Viņa dziedinātas. Runas, ko Jēzus saka visiem, dzird arī viņas. Šoreiz Jēzus stāsta par Dieva Vārda nestajām izmaiņām. Viņš Dieva Vārdu salīdzina ar sēklu ne tāpēc, lai ļaudis apmulsinātu, bet tāpēc, lai nošķirtu tos, kas vēlas patiesi sekot Jēzum un izprast Viņu no tiem, kam šis ir kārtējais piedzīvojums.
Katrs tā laika Palestīnas iedzīvotājs zināja, kas ir sēkla un sēšana. Tomēr šī sēkla ir atšķirīga ar to, ka sējējs nemaz nerūpējas, kur tā krīt. Viņš sēj ceļmalā, uz akmeņiem. Acīmredzot sēklas ir tik daudz, ka nav jāuztraucas to izšķērdēt.
Tā sēkla, kas krīt ceļmalā, iespējams, vispār nespēj uzdīgt un iesakņoties. Jo tūlīt velns to ņem prom no augsnes. Šiem cilvēkiem laikam ir viss, kas vajadzīgs, par Dieva vārdu viņiem nav lielas intereses. Uz akmenāja sētā sēklā ātri uzdīgst un ātri nokalst. Tie ir tie, kuri pa laikam izjūt ilgas pēc kaut kā cēlāka, bet tomēr drīz ļauj vecajai dzīvei ņemt virsroku. Kādas sēklas krīt starp ērkšķiem. Tie ir cilvēki, kuri nevar izbēgt no tām lietām, kas jau aug viņos. Drīz vien labajai sēklai vairs nav vietas. Daža sēkla ir kritusi auglīgā zemē un tikai tā izpilda savu dievišķo uzdevumu.. Jēzus aicina klausīties Viņa vēstī un saprast.
Ko šī līdzība tev liek saprast par Dieva Vārda stāstīšanu citiem? Kāda ir tava kā stāstītāja atbildība?
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.