Bībeles lasījums /Nehemijas 9, 16–37/

¹⁶  Mūsu tēvi bija iedomīgi,
bija stūrgalvīgi, taviem baušļiem neklausīja!
¹⁷  Tie liedzas klausīt!
Tavus darītos brīnumus
viņi neatceras –
stūrgalvīgi ieceļ vadoņus,
lai atgrieztos Ēģiptes verdzībā!
Bet tu, Dievs,
tu piedod, žēlo un apžēlo!
Lēns dusmās, dāsns žēlastībā!
Tu viņus nepamet!
¹⁸  Kaut arī viņi sev izlēja metāla teļu
un sacīja: šis mums ir dievs,
kas no Ēģiptes izveda!
Tā viņi tevi zaimoja!
¹⁹  Bet tu savā lielajā žēlastībā
tos tuksnesī nepameti!
Mākoņu stabs no tiem neatkāpās,
dienā vadīdams ceļā,
un naktī uguns stabs –
lai gaisma ceļā, pa kuru tie iet.
²⁰ Savu labo Garu tu devi,
lai tiem būtu padoms,
viņu mutēm tu neliedzi mannu,
viņu slāpēm tu devi ūdeni!
²¹ Četrdesmit gadus tuksnesī baroji,
ka nenieka tiem netrūka –
apģērbs nedila, kājas netūka!
²²  Tu viņiem atdevi valstis un tautas,
tu tiem dalīji zemes,
tā viņi mantoja Sīhona zemi
un Hešbonas ķēniņa zemi,
un Bāšānas ķēniņa Oga zemi!
²³  Viņu dēlus tu vairoji –
kā zvaigznes debesīs,
ievedi viņus zemē,
ko viņu tēviem solīji mantot!
²⁴  Viņu dēli gāja un mantoja zemi!
Tu pakļāvi viņiem kanaāniešus,
tās zemes iemītniekus,
nodevi tos viņu rokās –
ķēniņus un vienkāršus ļaudis,
lai dara ar tiem pēc sava prāta!
²⁵  Viņi ieņēma cietokšņu pilsētas
un treknu zemi,
viņi ieguva namus,
pilnus visāda labuma,
un klints akas, vīnadārzus, olīvkokus,
un milzum daudz augļu koku!
Viņi ēda, pieēdās un kļuva trekni,
dzīvoja tavā lielajā labumā grezni!
²⁶  Bet viņi nepakļāvās,
pret tevi sacēlās,
tavu bauslību pavisam atmeta,
tavus praviešus,
kas liecināja, lai atgriežas pie tevis,
viņi nokāva –
tā viņi tevi zaimoja!
²⁷ Tad tu viņus atdevi pretiniekiem,
un tie viņus mocīja,
mokās viņi raudāja, sauca tevi,
un tu no debesīm uzklausīji,
jo tu esi liels žēlsirdībā!
Tu devi tiem glābējus,
tie viņus no ienaidniekiem izglāba!
²⁸ Bet, kad tiem bija miers,
tie atkal darīja ļaunu,
un tu tos pameti ienaidniekiem,
un tie pār viņiem valdīja,
tad raudot tie tevi sauca,
un tu no debesīm uzklausīji,
daudzkārt tu viņus atbrīvoji savā žēlsirdībā!
²⁹  Tu liecināji tiem,
lai atgriežas pie tavas bauslības,
bet viņi uzpūtās,
tavas pavēles neklausīja,
grēkoja pret tavu tiesu,
kas cilvēkam jāpilda, lai dzīvotu!
Tie bija stūrgalvīgi –
pagrieza muguru un neklausīja!
³⁰  Tava laipnība pret tiem
bija uz daudziem gadiem,
tu liecināji tiem
caur savu Garu,
caur saviem praviešiem!
Bet viņi neklausīja,
tādēļ tu viņus atdevi svešām tautām!
³¹ Tu esi jo žēlsirdīgs,
tu nedarīji tiem galu,
tu viņus nepameti,
jo tu esi žēlsirdīgs Dievs,
tu esi žēlīgs!
³²  Jel, mūsu Dievs,
liels, varens, bijājams Dievs,
tu turi derību un žēlastību,
lai tev nešķiet mazas
visas grūtības,
kurās mēs nonākam –
mūsu ķēniņi, dižkungi,
mūsu priesteri, pravieši,
mūsu tēvi un visa tava tauta –
kopš Asīrijas ķēniņu laika
līdz pat šim laikam!
³³ Tu esi taisnīgs it visā,
kas nācis pār mums,
tu esi uzticīgs,
bet mēs esam ļauni!
³⁴ Mūsu ķēniņi un augstmaņi,
priesteri un mūsu tēvi

Bībeles pārdomas

Cik bieži liekas, ka vainīgi ir visi, izņemot mani. Palīdzi mums, Dievs, Tavā gaismā ieraudzīt pašiem sevi!

Ir skolēni, kas ne acu galā nevar ciest vēstures stundas. Kari un atkal kari, gadskaitļu virknes, svešādi nosaukumi – kas to visu var atcerēties! Gudri cilvēki gan cenšas iegalvot, ka vēsturi zināt nepieciešams tādēļ, lai izvairītos no kļūdām nākotnē, bet tāds pamatojums jau sāk izklausīties gandrīz kā izsmiekls. Vai tad kāds vairs mācās no pagātnes? Vai jebkad ir mācījies? Nevajag nekādu garo vēsturi, pietiek pat ar dažiem mēnešiem vai gadiem, lai viss jau būtu aizmirsies.

Vēl tik tikko Israēla tauta bija izbaudījusi Dieva gādību un rūpes, kad tas viss pēkšņi nav vairs vajadzīgs. Labāka par Dievu liekas nedzīva zelta skulptūra, vilinošāka par apsolīto zemi – atgriešanās verdzībā Ēģiptē. Un Dievs? Tā vietā, lai dusmotos, lai novērstos no tik pretestīgām un muļķīgām būtnēm, Viņš dod tiem savu Garu un visu, kas nepieciešams izdzīvošanai. Pat vēl vairāk – pieved viņu bērnus jau pie visa gatava, tā ka atliktu vien mierīgi dzīvot un pateikties par to Dievam. Bet vai tad cilvēks būtu cilvēks, ja viņam kādreiz būtu diezgan? Atkal nepaklausība, sacelšanās. Un atkal Dievs gan soda, bet tūliņ arī piedod, apžēlo, dod vēl un vēl vienu iespēju atgriezties, brīdina. Vai šī paaudze, kuras atdzīšanos par savu tēvu un saviem grēkiem un kuras lūgšanu pēc palīdzības mēs tagad lasām, būs tāda pati kā iepriekšējās vai tomēr viņu atgriešanās beidzot nesīs augļus? Vismaz vienu lietu viņi, šķiet, ir sapratuši – tās grūtības, kas ir pašlaik, ir loģiski izrietošas grēka sekas, gan pašu, gan tēvu radītas. Viņi ir sapratuši vēl kādu svarīgu patiesību – cilvēks var dzīvot, vienīgi ievērojot Dieva priekšrakstus (29.p.). Vai tā būs mācība ilgam laikam?

Pārdomā pēdējos mēnešus savā dzīvē. Kā Dievs ir tevi vadījis? Kā mācījis? Kā tie ietekmēs tavas izvēles nākotnē?

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.