Bībeles lasījums /Psalms 27 /
Dāvida psalms.
Kungs – mana gaisma un mans glābiņš,
no kā man bīties?
Kungs – manas dzīvības patvērums,
no kā man baiļoties?
Kad ļaundari nāk virsū ēst manu miesu,
mani pretinieki un naidnieki, –
tie paklūp un krīt!
Kaut apmetīsies pret mani karapulks –
mana sirds nebīsies,
kaut celsies pret mani karš –
arī tad es paļaušos.
Vienu izlūdzos no Kunga,
no tā es neatkāpšos, –
kaut es mājotu Kunga namā visu mūžu,
kaut raudzītos Kunga jaukumā
un taujātu viņu templī.
Viņš paglabās mani zem sava jumta ļaunā dienā,
viņš slēps mani savas telts slēpnī,
klintī viņš mani cels.
Un nu veikšu naidniekus, kas lenc mani,
viņa teltī upurēšu gaviļu upurus,
dziedāšu un spēlēšu Kungam.
Uzklausi, Kungs, manu balsi,
kad saucu, žēlo mani un atbildi man!
Tev, mana sirds, viņš saka: meklē mani! –
Tevi es meklēju, Kungs.
Neslēp savu vaigu no manis,
neatstum dusmās savu kalpu –
tu esi mans palīgs!
Neatstāj mani un nepamet mani,
manas glābšanas Dievs!
Pat ja mani pamestu tēvs un māte,
Kungs mani pieņemtu!
Māci man, Kungs, tavu ceļu
un ved mani pa līdzenu taku,
jo man ir naidnieki!
Neatdod mani pretinieku rīklei,
jo ceļas pret mani viltus liecinieki
un varmācības galvinieki!
Ticu, ka ieraudzīšu Kunga labvēlību dzīvo zemē!
Ceri uz Kungu, esi stiprs un drošini savu sirdi!
Ceri uz Kungu!
Dievs cieš klusu
Bībeles pārdomas
Kad biju maza un kādreiz baidījos kaut ko darīt, tētis teica – es tevi drošināšu. Dievs arī ir mūsu labais Tēvs. Un saka man tāpat.
Drošība ir viena no svarīgākajām lietām cilvēka dzīvē. Kad jūtos droši, viss izdodas daudz labāk, skats uz dzīvi ir gaišāks un optimistiskāks. Varbūt arī tāpēc psalma sākums ir tik gaišs un līksms (1.-6.p.)? Neraugoties uz visām aprakstītajām grūtībām, ir iespējams dziedāt Dievam, lūgt un gavilēt Viņa priekšā! Vai tas nav arī manas dzīves sapnis un ilgas, mana lūgšana Dievam?
Tomēr ienaidnieki ir modri. Pat ja man negadās sastapt savā ceļā apbruņotu karavīru nodaļu, ienaidnieku netrūkst. Nelabvēļi cilvēku starpā, kuri bieži liek krist izmisumā, jo nereti nav iespēju aizstāvēties pret aprunāšanu, meliem, noraidošu attieksmi. Pārņem nevarības sajūta, par to domājot, un tikai Viens var palīdzēt (12.p.). Bet pat ja nav šādu cilvēku, dzīvē pietiek dažādu citu lietu, kas rada nemieru, bailes, uztraukumu. Kas mani dara nemierīgu, kas man liek izmisīgi saukt uz Dievu, kā to dara Dāvids šai psalmā – un kas reizēm tā aizsedz man skatu uz Dievu, ka šķiet, ka Viņš klusē? Varbūt arī šai atpūtas dienā ir kaut kas, kas man nedod mieru un neļauj nākt Dieva priekšā ar gavilēm, bet ar izmisīgu palīgā saucienu (9.p.)?
Savā dzīvē es sastopos ar abām situācijām. Dzīve rit strauji, notikumi un sajūtas bieži mainās. Tomēr pat grūtībās un nespēkā Dāvids neaizmirst, kāds ir Dievs (10.p.). Ka vecāki nespēj pilnīgi vienmēr palīdzēt, to bērni atklāj pietiekami ātri; ir bērni, kam jāsastopas pat ar vecāku noraidījumu. Bet Dievs ir pilnīgi savādāks. Ar Viņu ir droši tad, kad nekas nav drošs. Uz Viņu var paļauties, kad ne uz ko nevar paļauties. Ar Viņu var būt stiprs arī pilnīgā nespēkā. Dāvids to zina un drošina savu dvēseli (13.-14.p.). Un es gribu viņam ļaut drošināt arī manējo.
Paņem šo psalmu kā vadzvaigzni nākamajai nedēļai – lai tas atgādina Kunga nebeidzamās rūpes par tevi!
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.