/Psalms 4/
1 Dziedātāju vadonim, cītaras pavadībā. Dāvida dziesma.
2 Uzklausi manus saucienus, manas taisnības Dievs! Kad biju spaidos, Tu manā priekšā pavēri durvis – tad nu žēlo mani un uzklausi, ko lūdzu!
3 Cilvēku bērni, cik ilgi lai mans gods paliek kaunā? Cik ilgi jūs mīlēsit to, kas iznīkst, un pieķersities meliem?
4 Tad nu ziniet, ka Tas Kungs mani brīnišķi vadījis. Viņš uzklausa visas manas lūgšanas.
5 Dusmojiet, bet negrēkojiet! Pārdomājiet klusībā savās sirdīs, kad esat jau savās guļasvietās, un klusiet! (Sela.)
6 Nesiet taisnības upurus un paļaujieties uz To Kungu!
7 Gan daudzi saka:”Kas dos mums laimi?” Pacel Tu, Kungs, pār mums Sava vaiga gaišumu!
8 Tu esi devis lielāku prieku manai sirdij nekā viņiem laikos, kad viņiem labības un vīna papilnam.
9 Es apgulšos mierā un dusēšu, jo Tu vien dari, ka dzīvoju drošībā.
Bībeles pārdomas
Dievs var dot mums mieru, tādu, kādu neviens cits nevar dot. Vai tu tam tici? Vai esi to piedzīvojis?
Šis psalms rada iespaidu, ka to sarakstījis cilvēks, kas ir piedzīvojis Dieva mieru, kas ir to meklējis, ieguvis un nu laimīgs un mierīgs dodas uz naktsguļu. Tā patiesi arī ir, tikai apstākļi, kādos šis miers ir iegūts, nav nemaz tik gludi. Šis psalms tapis laikā, kad Absaloms sacēlās pret savu tēvu ķēniņu Dāvidu, kad Dāvids bija spiests doties prom no pils ar to, kas mugurā, savu iedzīvi, sievas un daļu savu uzticamo pilsoņu atstājot Absalomam. Bez tam viņu vajāja, jo gribēja nogalināt. Par kādu mieru vispār var būt runa? Tomēr, pēc lūgšanas, Dāvida sirdī ienāk šis pārdabīgais miers, kādu ne cilvēki, ne apstākļi nevar dot. Dāvids zina, ka viņš ir iecelts par Israēla ķēniņu, tāpēc cilvēks šo godu neatņems (3.p.). Viņš saprot, ka ieguvēji būs tie, kas sekos Dieva prātam un pavēlēm, nevis skries pakaļ ārējai slavai un spožumam. Viņš zina, ka pat šajā, šķietami bezcerīgajā brīdī, Dievs uzklausa viņa lūgšanu, kā jau ir to darījis daudzas reizes pirms tam (4.p.). Viņš zina, ka vienīgi uz Dievu var paļauties, jo cilvēki, pat paša bērni mūs dažreiz nelietīgi piekrāpj (6.p.). Laime? Vai tā ir ķēniņa gods, bagātība un vara? Nē, Dāvids ir piedzīvojis, ka laime ir tad, ja Dievs uzlūko tevi, apžēlo tevi un uzklausa tevi. Dāvids nav bez grēka, bet Dievs viņu taisno, un tā ir laime. Tā ir tāda laime, kas ir svarīgāka par materiālajiem labumiem (8.p.). Pat ja tev ir jāguļ tuksnesī, kailam un izsalkušam, Dievs var dot tādu mieru, ko nevar atņemt neviens (9.p.).
Par ko priecājas, par ko skumst tava sirds? Kur tu meklē laimi? Lūdz mieru savai dvēselei!
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.