/Lūkas 13, 10–17/
10 Un Viņš mācīja kādā no sinagogām sabatā.
11 Un tur bija sieva, kurai astoņpadsmit gadus bija nespēka gars, tā ka viņa bija savilkta un nevarēja pilnīgi taisni atliekties.
12 Bet Jēzus, to ieraudzījis, piesauca viņu klāt un sacīja viņai: “Sieva, topi svabada no savas slimības!”
13 Pie tam Viņš tai uzlika Savas rokas, un tā tūliņ tapa taisna un slavēja Dievu.
14 Bet sinagogas priekšnieks, apskaities par to, ka Jēzus sabatā bija dziedinājis, sāka runāt uz tautu: “Ir sešas dienas, kurās jāstrādā. Tajās nāciet un liecieties dziedināties, bet ne sabatā!”
15 Bet Tas Kungs tam atbildēja: “Jūs liekuļi, vai katrs no jums sabatā neatraisa savu vērsi vai ēzeli no siles, lai to vestu dzirdīt?
16 Un šo sievu, Ābrahāma meitu, kuru sātans turējis saistītu astoņpadsmit gadus, nebūtu brīv atraisīt sabata dienā no viņas saitēm?”
17 Un, Viņam tā runājot, visiem Viņa pretiniekiem tapa kauns, un visa tauta priecājās par visiem šiem varenajiem darbiem, kurus Viņš darīja.
Bībeles pārdomas
Dievs, palīdzi man nesajaukt patiesu kalpošanu Tev ar liekulību! Kā lai es šonedēļ kalpoju Tev katru dienu?
Kādu sestdienas vakaru pie manis ienāca kaimiņiene, kura ir jau gados, un palūdza mani nākošajā dienā palīdzēt viņai pie mājas darbiem. Bet tā taču svētdiena! Vai lai es eju palīdzēt kaimiņienei?
Šodien lasām par notikumu kādā sabata dienā, kad pēc jūdu likumiem nedrīkstēja strādāt. Jēzus māca sinagogā un ierauga kādu slimu sievieti. Viņai ir kropla mugura, kuras dēļ sieviete nevar atliekties taisni. Iespējams, viņai bija liegta iesēja pacelt galvu, varbūt viņa jau vairākus gadus neredzēja neko citu kā tikai cilvēku kājas un zemi. Grūti bija ieskatīties cilvēku sejās, un debesis droši vien viņa redzēja ļoti reti. Visa viņas būtība bija it kā nospiesta pie zemes. Bet tagad Jēzus dod viņai iespēju iztaisnoties, paraudzīties apkārt, redzēt pasauli no jauna. Ko šī dziedinātā sieviete stāstīs citiem par Jēzu un Viņa brīnumdarbiem?
Farizeji gan nekādu sajūsmu par Jēzus labo sirdi neizrāda, jo Viņa rīcība ir pretlikumīga. Jēzus nesāk taisnoties, bet liek farizejiem padomāt par savu ikdienu (15.p.). Vai tad viņu sabats paiet tiešām simtprocentīgā mierā? Ja jau savus darbus sabatā farizeji uzskata par labiem un pieņemamiem, tad lai rūpīgi paraugās uz Jēzus darbiem (16.p.)! Kas tad ir vērtīgāks – lopi vai cilvēki? Kura rīcība ir patiesa kalpošana Dievam – akla likuma ievērošana (lai gan savās interesēs likumu var arī nedaudz pārkāpt) vai mīlestības izrādīšana un palīdzības sniegšana? Šoreiz farizeji ir ieraudzījuši gan savu, gan Jēzus rīcību Dieva gaismā (17.p.).
Bet ko es daru svētdienās? Vai domāju par Dievu, runāju ar Viņu, lasu Bībeli? Bet varbūt es svētdienā esmu atteikusies kādam palīdzēt, aizbildinoties ar to, ka nevajadzētu taču strādāt svētajā dienā? Dievs, gatavo mani nākamajai svētdienai! Lai ar savu rīcību es patiesi kalpotu Tev!
Varbūt arī tu šodien gaidi atbrīvošanu no kāda grēka, slimības vai attiecību samezglojumiem. Lūdz, lai Jēzus ienāk tavā situācijā un darbojas pēc sava labā prāta!
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.