/2. Pētera 1, 12–21/

12 Tādēļ es arvienu jums to atgādināšu, kaut jūs to jau zināt un esat nostiprinājušies tanī patiesībā, kas jums tagad ir.
13 Jo, kamēr esmu šinī mājoklī, es turu par savu pienākumu jūs modināt ar atgādinājumiem.
14 Jo es zinu, ka man šis mājoklis drīz būs jāatstāj, kā jau to arī mūsu Kungs Jēzus Kristus man ir atklājis.
15 Bet es rūpēšos par to, ka jūs arī pēc manas aiziešanas varētu to vienmēr turēt piemiņā.
16 Nevis izgudrotām pasakām sekodami, mēs jums esam sludinājuši mūsu Jēzus Kristus spēku un atnākšanu, bet kā tādi, kas esam kļuvuši Viņa varenības aculiecinieki.
17 Jo toreiz, kad Dievs Tēvs Viņu, godā celdams, apskaidroja, Viņam atskanēja šāda balss no augsti cēlās godības: “Šis ir Mans mīļais Dēls, uz ko Man ir labs prāts.”
18 Šo balsi mēs dzirdējām atskanam no debesīm, kad mēs līdz ar Viņu bijām uz svētā kalna.
19 Ar to mums praviešu vārds kļūst jo stiprs, un jūs darāt labi, to vērā ņemdami kā sveci, kas spīd tumšā vietā, līdz kamēr uzausīs diena un rīta zvaigzne uzlēks jūsu sirdīs.
20 Pār visām lietām ievērojiet, ka neviens rakstu pravietojums nav patvaļīgi iztulkojams;
21 jo pravietošana nekad nav cēlusies no cilvēku gribas, bet Dieva cilvēki ir runājuši Svētā Gara spēkā.

Bībeles pārdomas

Kāpēc cilvēkam būtu vajadzīgs Dievs? Kāpēc Dievam esi vajadzīgs tu? Jo Viņš ir tevi radījis?

Kur gan cilvēki mūsdienās iegūst informāciju? Visdažādākajās lietās un vietās – no TV, radio, laikrakstiem, žurnāliem, grāmatām, no sarunām ar tuviniekiem, kaimiņiem un dažreiz pat ar svešiniekiem uz ielas.

Kas gan ir tas, pēc kā mēs nosakām, vai informācija ir ticama vai nē? Un kas ir tie argumenti, kas man liek ticēt Bībeles vēstij? Vēstules autors Kristum tic, jo ir piedzīvojis Viņa lielo varenību savā dzīvē (16.p.). Arī es esmu sācis ticēt Jēzum Kristum, Dieva Dēlam, nevis tādēļ, ka man tā viena tante teica, bet esmu piedzīvojis Viņa darbus savā dzīvē. Es esmu dzirdējis šo vēsti par Kristu filmās, esmu to lasījis grāmatās, bet lūzuma punkts ir tad, kad tas tiek piedzīvots paša dzīvē. Ir noticis brīnums, kāda karsta, dedzīga lūgšana tiek brīnumainā veidā atbildēta. Mēs tiekam pasargāti no kāda ļaunuma vai piedzīvojam kādu svētību – tas atkal un atkal atgādina par to, cik Dievs ir varens un uzticams!

Cilvēku, kurš nav piedzīvojis Dieva varenību savā dzīvē, mēs varam censties pārliecināt, rādot filmas par Dievu, dodot lasīt grāmatas par Dievu, stāstot par Dievu. Bet viņš netaps ticīgs no mūsu pūlēm. Bez Dieva mēs neko nespējam, bez Viņa spēka un autoritātes mūsu sludināšana ir līdzīga pasaku stāstīšanai. Un ir ļaudis, kas stāsta pasakas, iekļaujot tajās Dievu. Tādas pasakas var ieaijāt garīgā miegā. Mums būtu jābūt modriem, neļaujot apmiglot mūsu skatienu. Varam tikai paļauties uz Dievu un Viņa Svēto Vārdu.

Kā tu esi piedzīvojis Dieva varenību? Pastāsti to šodien kādam!

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.