/2. Pētera 2, 10b–22/

10b Pārdroši pārgalvji, tie nebīstas no godības eņģeļiem, bet zaimo tos,
11 kamēr eņģeļi, kaut gan tie ir stiprumā un spēkā lielāki, nenosoda viņus, tos zaimodami Tā Kunga priekšā.
12 Viņi kā neprātīgi dzīvnieki, kas pēc savas dabas radīti satveršanai un nokaušanai, tāpat kā šie ies bojā, tāpēc ka tie zaimo to, ko tie nepazīst,
13 saņemdami netaisnības algu; salds prieks tiem šķiet baudu dzīve dienā, viņi ir kauna traipi, savā viltībā mielodamies kopā ar jums.
14 Viņu acis ir vērstas tikai uz laulības pārkāpēju un alkst grēka; tie vilina nestipras dvēseles, tiem sirds ir ievingrinājusies mantkārībā; tie lāstam pakļauti.
15 Atstādami taisno ceļu, tie ir nomaldījušies, sekodami Bileāmam, Beora dēlam, kas dzinās pēc netaisnās algas,
16 bet saņēma pamācību par savu pārkāpumu: bez valodas lops, sākdams runāt cilvēka valodā, aizkavēja pravieša neprātīgo nodomu.
17 Tie ir avoti bez ūdens, vēja dzenāti mākoņi, viņiem nolemta visdziļākā tumsība.
18 Jo, runādami lepnus, tukšus vārdus, tie vilina ar miesas kārībām netiklās baudās tos, kas tikko izbēguši maldu ceļu gājējiem.
19 Apsolīdami tiem svabadību, paši viņi kalpo postam, jo, kura kāds ir uzvarēts, tā kalps viņš ir.
20 Jo, ja tie, kas pasaules gānekļiem mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus atziņā izbēguši, bet tanīs atkal iepīti, zaudē cīņu, tad viņu gals ir kļuvis ļaunāks nekā viņu sākums.
21 Jo labāk viņiem būtu bijis, kad tie nebūtu atzinuši taisnības ceļu, nekā pie atziņas nākušiem nogriezties no viņiem uzticētā svētā baušļa.
22 Bet viņiem ir noticis pēc sakāmā vārda patiesības: suns atgriežas pie sava paša vēmekļa, kā arī: cūka mazgājusies atkal vārtās dubļos.

Bībeles pārdomas

“Bet mēs neesam tie, kas atkāpjas uz pazušanu, bet kas tic un iemanto dzīvību.” (Ebrejiem 10, 39)

Laiki mainās, bet jautājums paliek. Līdz ar laiku zūd un pārveidojas arī daudzas lietas gan mūsu katra dzīvē, gan sabiedrībā kopumā. Nav modē visu mūžu darīt vienu un to pašu lietu, mūsdienās šādu cilvēku sauktu par stagnātu. Psihologi iesaka strādāt vienā darba vietā ne ilgāk kā septiņus gadus, meklēt sev jaunas aizraušanās, lai pilnveidotu savu personību. Ja viss mainās, kas tad ir paliekošs?

Mainīties un attīstīties ir ļoti labi, taču, lai tas tā notiktu, ir jābūt stabilam dzīves pamatam. Izvēle sekot Kristum nav viena no dzīves filozofijām, kuru mēs varam izmēģināt īstenot savā dzīvē. Tā ir nopietna izvēle, kuru izdarījuši, mēs uzņemamies atbildību un saņemam lielu svētību no Dieva. Sekot Dievam nevar, ar vienu kāju stāvot vecajā, pasaulīgajā dzīvē. Apustulis Pēteris brīdina, ka mūsu izvēlei vajadzētu būt nelokāmai (21.p.). Ir jau kārdinājums kādreiz domāt, ka iepriekš dzīvē saule bija spožāka un zāle zaļāka. Saldā baudu dzīve vilina tos, kuri mēdz pārāk bieži atskatīties atpakaļ. Sekot Kristum prasa mums ik dienas būt modriem, būt gataviem cīnīties un vienmēr uzvarēt Dieva dotajā spēkā.

Līdzās mums dzīvo cilvēki, kuri tīksminās par grēkiem, kuru valoda ir pilna lamu vārdu, kuri naudas dēļ ir gatavi uz visu. To dzīves moto skan: „Atļauts ir viss”, to viņi uztver par brīvību (19.p.). Tomēr grēks vēl nevienu nav darījis brīvu, gluži otrādi – tas atņem visu.

Kā tu raksturotu uzticīgu Kristus sekotāju? Kāds Kristus sekotājs esi tu? Kas tavā dzīvē paliek nemainīgs?

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.