Bībeles lasījums /Jeremijas 5, 1-13/

Klīstiet pa Jeruzālemes ielām,
jel raugiet un ziniet! –
Meklējiet laukumos,
vai vēl kādu atradīsiet!?
Ja tur ir kāds,
kas dara tiesu un meklē taisnību,
tad es tev piedošu!
Ja arī tie teiks:
dzīvs Kungs! –
būs melīgi zvērējuši!
Kungs, vai tavas acis neredz patiesību?
Tu viņus sit,
bet tie nebīstas,
tu dari tiem galu,
bet tie liedzas laboties, –
cietāk par klinti
nocietinājuši savas sejas,
liedzas atgriezties.
Es teicu:
tie taču niekkalbji,
jo nezina Kunga ceļu,
sava Dieva tiesu.
Es iešu pie stiprajiem
un runāšu ar tiem,
tie zinās Kunga ceļu,
sava Dieva tiesu! –
Kā vieni, tā otri
jūgu salauzuši
un saites sarāvuši!
Tādēļ tos aprīs
biezokņu lauva,
klajumu vilks
tos saplēsīs,
leopards viņu pilsētām uzglūn, –
kas iznāks – to saplosīs,
jo tiem grēku daudz,
un liela to atkrišana!
“Kā lai piedodu tev?
Tavi dēli mani ir atmetuši
un zvērējuši tiem,
kas pat nav dievi!
Es viņus baroju,
bet tie pārkāpa laulību
un bariem slāja uz mauku māju!
Kā vaisli un baroti zirgi
tie zviedz pēc sava tuvākā sievas!
Vai tādus lai atstāju mierā? –
saka Kungs,
vai tādai tautai
lai es neatriebju pats?
Kāpiet viņas vīnadārzos
un graujiet tos,
tik neizpostiet pavisam!
Izraujiet viņas stīgas,
jo tās nepieder Kungam!
Jo viltin pievīlis mani
Israēla nams un Jūdas nams,
saka Kungs,
tie noliedz Kungu
un saka: tas nav viņš!
Pār mums nenāks ļaunums,
ne badu, ne zobenu
mēs neredzēsim. –
Pravieši ķers vēju,
un vārda tiem nebūs –
tā tiem tiks darīts!”

Bībeles pārdomas

Paldies, Dievs, ka Tava roka ir pār pasauli! Paldies, ka Tu valdi! Dod man šodien ieraudzīt to, kā Tu darbojies mūsu vidū!

Elkdievība ir muļķīga vēlme pielūgt „neko” visur esošā un vienmēr klātesošā Dieva vietā. Tas ir kā ļauni atraidīt Viņa, kas mūs ir patiesi mīlējis, mīlestību apmaiņā pret vienas nakts sakaru, pēc kura mēs jutīsimies izmantoti un atmesti. Cilvēki pārkāpj laulību lielākoties tad, kad klājas grūti, to daudz grūtāk izdarīt, kad laulībā viss ir labi. Mūsdienu sabiedrībā mēs esam pametuši Dievu un ielaidušies sakaros ar okultismu, citām reliģijām, horoskopiem, maģiju, tukšu morāli… Vienīgais, kas būtu patiesi vajadzīgs – īsta, neviltota atgriešanās pie Dieva. Fjodors Dostojevskis esot teicis: „Ja Dievs ir miris, viss ir atļauts.”. Jeremija šo patiesību saprata daudz agrāk. Kad patiesība tiek noliegta, meli kļūst par normu, neskatoties pat uz zvērestu (1.-2.p.). Tauta bija sapuvusi, sākot no galvas, un visi izvirta līdzi – sākot no pašiem nabadzīgākajiem, līdz pat visspēcīgākajiem (4.-5.p.). Viņi visi bija ignorējuši Dieva pārmācību, tādēļ pie durvīm bija karš (6.p.). Kad visas tauta ir sapuvusi, mēs varam izlikties, ka Dievs nedarīs neko (12.-13.p.), bet varbūt, ka posts jau nāk, vai ir jau pietuvojies pavisam tuvu (9.-10.p.). Dievs visu bija radījis labu, bet, ja lietojam to nepareizi, maksa būs augsta.

Ikviens ir mierā, ja Dievs par grēkiem soda citus. Šodien nedomā par citiem, bet par sevi. Kā šī Rakstu vieta uzrunā tevi?

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.