Bībeles lasījums /Ezras 8, 1–36/

¹ Šie ir to tēvu namu galveno cilts raksti, kuri kopā ar mani ķēniņa Artakserksa valdīšanas laikā devās projām no Bābeles: ² no Pinhāsa dēliem Gēršoms, no Ītāmāra dēliem Daniēls, no Dāvida dēliem Hatūšs, ³ no Šehanjas, no Paroša dēliem Zekarja un simts piecdesmit vīru kopā ar viņu, ierakstīti cilts rakstos, ⁴ no Pahat-Moāba dēliem Eljehoēnajs, Zerahjas dēls, un divi simti vīru kopā ar viņu, ⁵ no Šehanjas dēliem Jahaziēla dēls un trīs simti vīru kopā ar viņu, ⁶ no Ādīna dēliem Ebeds, Jonatāna dēls, un piecdesmit vīru kopā ar viņu, ⁷ no Ēlāma dēliem Ješaja, Ataljas dēls, un septiņdesmit vīru kopā ar viņu, ⁸ no Šefatjas dēliem Zebadja, Mihaēla dēls, un astoņdesmit vīru kopā ar viņu, ⁹ no Joāba dēliem Obadja, Jehiēla dēls, un divi simti astoņpadsmit vīru kopā ar viņu, ¹⁰ no Šelomīta dēliem Josifjas dēls un simts sešdesmit vīru kopā ar viņu, ¹¹ no Bēbaja dēliem Zeharja, Bēbaja dēls, un divdesmit astoņi vīri kopā ar viņu, ¹² no Azgāda dēliem Johānāns, Kātāna dēls, un simts desmit vīru kopā ar viņu, ¹³ un Adonīkāma dēli, kuri nāca vēlāk, šie ir viņu vārdi: Elīfelets, Jeiēls, Šemaja un sešdesmit vīri kopā ar viņiem, ¹⁴ no Bigvaja dēliem Ūtajs, Zābūds un septiņdesmit vīru kopā ar viņiem.
Tempļa kalpotāji
¹⁵ Es sapulcināju viņus pie upes, kas tek uz Ahavu, tur mēs apmetāmies uz trim dienām. Es pārlūkoju tautu un priesterus, bet neatradu tur nevienu no Levī dēliem. ¹⁶ Tad es sūtīju pie cilts tēviem Elīezera, Ariēla, Šemaja, Elnātāna, Jārība, Elnātāna, Nātāna, Zeharjas, Mešullāma un mācītiem vīriem Jehojārība un Elnātāna, ¹⁷ es sūtīju viņus pie Ido, Kāsifjas apgabala priekšnieka, un teicu tiem, kas jāsaka Ido, viņa brāļiem un tempļa kalpiem Kāsifjas apgabalā, lai tie nosūta kalpotājus mūsu Dieva namam. ¹⁸ Tādēļ ka Dievs bija labs pret mums, viņi sūtīja mums kādu saprotošu vīru no Mahlī dēliem, Levī dēla dēliem, Israēla dēliem – Šērēbju kopā ar viņa dēliem un brāļiem, astoņpadsmit vīrus; ¹⁹ arī Hašabju un kopā ar viņu Ješaju no Merārī dēliem, viņa brāļus un dēlus, divdesmit vīrus. ²⁰ Tur bija divi simti divdesmit tempļa kalpotāju, kurus Dāvids un augstmaņi bija norīkojuši kalpot levītiem, tika nosaukti visu viņu vārdi.
Lūgšana pēc Dieva pasargājuma ceļā
²¹ Tur pie Ahavas upes es izsludināju gavēni, lai zemotos mūsu Dieva priekšā un izlūgtos no viņa labāko ceļu mums, mūsu bērniem un visam, ²² jo es kaunējos lūgt ķēniņam karaspēku un jātniekus, lai tie mūs ceļā sargā no ienaidniekiem, tādēļ ka mēs bijām teikuši ķēniņam: “Mūsu Dieva roka ir laba pret visiem, kas viņu meklē, un viņa spēks un dusmība nāk pār visiem, kas viņu atmet!” ²³ Tā mēs gavējām un lūdzām Dievu par šo lietu, un viņš mūs uzklausīja.
Ziedojums templim
²⁴ Tad es nošķīru divpadsmit no priesteru vadoņiem: Šērēbju, Hašabju un desmit viņu brāļus, ²⁵ un piešķīru tiem sudrabu un zeltu, traukus, kas bija ziedoti mūsu Dieva namam, ko bija ziedojuši ķēniņš, viņa padomnieki, augstmaņi un viss Israēls, kas tur bija. ²⁶ Es viņiem piešķīru seši simti piecdesmit talantus sudraba, kā arī sudraba traukus simts talantu vērtē un simts talantus zelta, ²⁷ divdesmit zelta kausus tūkstoš drahmu vērtē un divus labus, pulētus vara traukus zelta vērtē ²⁸ un sacīju viņiem: “Jūs esat svēti Kungam, un šie trauki ir svēti, un sudrabs un zelts ir labprātīgi ziedots Kungam, jūsu tēvu Dievam, ²⁹ uzmaniet tos un sargājiet, līdz priesteru un levītu vadoņu un Israēla tēvu namu galveno priekšā tos būsiet nogādājuši Dieva nama telpās Jeruzālemē!” ³⁰ Tā priesteri un levīti ņēma piešķirto sudrabu, zeltu un traukus, lai nestu uz Jeruzālemi, mūsu Dieva namu.
Pārnākšana Jeruzālemē
³¹ No Ahavas upes mēs devāmies projām pirmā mēneša divpadsmitajā dienā, lai ietu uz Jeruzālemi, un mūsu Dieva roka bija ar mums, un viņš mūs sargāja no ienaidniekiem un ceļa laupītājiem. ³² Nonākuši Jeruzālemē, mēs palikām tur trīs dienas, ³³ un ceturtajā dienā mēs nodevām sudrabu, zeltu un traukus mūsu Dieva namā priesterim Merēmotam, Ūrijas dēlam, un kopā ar viņu bija Elāzārs, Pinhāsa dēls, un Jehozābāds, Jozuas dēls, un Noadja, Binnūja dēls, no levītiem. ³⁴ Viss tika saskaitīts, nosvērts un svars pierakstīts. ³⁵ No gūsta pārnākušie upurēja sadedzināmos upurus Israēla Dievam – divpadsmit vēršus par visu Israēlu, deviņdesmit sešus aunus, septiņdesmit septiņus jērus un divpadsmit āžus upurim par grēkiem, tas viss bija sadedzināmais upuris Kungam. ³⁶ Viņi nodeva ķēniņa pavēles Viņpusupes apgabala ķēniņa soģiem un pārvaldniekiem, un tie palīdzēja tautai un Dieva namam.
Jauktās laulības
¹ Kad viss bija padarīts, pie manis pienāca Israēla augstmaņi un sacīja: “Israēla tauta, priesteri un levīti nav nošķīrušies no šo zemju tautām: kanaāniešiem, hetiešiem, periziešiem, jebūsiešiem, amoniešiem, moābiešiem, ēģiptiešiem, amoriešiem un viņu preteklībām! ² Viņi ir ņēmuši sev un saviem dēliem sievas no viņu meitām un sajaukuši svēto sēklu ar šīs zemes tautām! Pirmie šajā neuzticībā ir bijuši augstmaņi un valdnieki

Bībeles pārdomas

Šīs dienas Rakstu vieta runā par trimdinieku došanos grūtā un atbildīgā ceļā uz savu dzimteni. Tas reizē ir arī eksāmens šīs tautas daļas tagadējai uzticībai attiecībās ar Dievu.

Līdzīgi kā jebkura grūta ceļa veicējiem, piemēram, alpīnistiem, viņiem nākas izvēlēties drošības līdzekļus. Lūgt no ķēniņa karaspēku un jātniekus vai ticēt, ka Dievs, kura priekšā ir gavēts un lūgts, pasargās no visām iespējamām nelaimēm? Ezram ir par ko padomāt. Viņš ir atbildīgs gan par vairāku simtu cilvēku likteni, gan arī par tempļa vajadzībām domātā sudraba un zelta drošību (1-15.p., 25.-29.p.).

Kā rīkojamies mēs, kad esam lūguši pēc Dieva palīdzības kādā lietā, pie tam, apliecinājuši, ka mūsu drošība šai lietā, lai tā labi izdotos, ir pats Dievs? Vai sekojošā rīcība, gatavojoties pārbaudījumam, tiešām ir kā uzticēšanās zīme? Vai arī, to izteikuši, mēs tomēr meklējam dubultdrošību, vēršoties pēc palīdzības pie citiem?

Un kas gan tur būtu slikts – it kā saprātīga rīcība, kā tautā saka – dubults neplīst. Dievu par šo lietu esmu lūdzis, bet ja nu tomēr nepasargā… Tas tomēr ir kas vairāk nekā vienkārši saprātīgas rūpes par drošību. Tas ir uzticēšanās jautājums. Dievs Ezru un viņa sekotājus atalgoja ar aizsardzību ceļā (31.p.). Galā viņi nonāca neskarti. Līdzīgi kā kādreiz, kad Dievs veda savu tautu ārā no Ēģiptes zemes un pasargāja no ienaidniekiem.

Šī uzticības eksāmena izturēšana tautai ir labs iesākums attiecībām ar savu Kungu, atgriežoties no trimdas. Arī mums mūsu sekošanā Dieva nospraustajos ceļos bieži var būt lielāki vai mazāki uzticēšanās eksāmeni, kad esam jautājuma priekšā – vai tiešām visu drošību var balstīt tikai Dievā?

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.