Bībeles lasījums /Nehemijas 8, 1–18/
1 Visa tauta kā viens sapulcējās laukumā pie Ūdens vārtiem un sacīja rakstu zinātājam Ezram, lai atnes Mozus bauslības grāmatu, ko Kungs bija devis Israēlam. 2 Priesteris Ezra atnesa sapulcei bauslības grāmatu, lai gan vīrs, gan sieva varētu klausīties un saprast. Tas bija septītā mēneša pirmajā dienā. 3 Viņš lasīja no tās Ūdens vārtu laukumā no agra rīta līdz dienas vidum vīriem, sievām un tiem, kas spēja saprast. Visa tauta klausījās bauslības grāmatā. 4 Rakstu zinātājs Ezra stāvēja uz paaugstinājuma, kas šim nolūkam bija darināts no koka. Viņam blakus pa labi stāvēja Matitja, Šema, Anāja, Ūrija, Hilkija un Maasēja, pa kreisi – Pedāja, Mīšaēls, Malkija, Hāšums, Hašbadāna, Zeharja un Mešullāms. 5 Ezra atvēra grāmatu, visai tautai redzot, viņš atradās augstāk par visu tautu, kad to atvēra, un visa tauta stāvēja. 6 Ezra slavēja Kungu, lielo Dievu, un visa tauta paceltām rokām iesaucās: “Patiesi! Patiesi!” Viņi zemojās Kungam un noliecās ar seju līdz zemei. 7 Jozua, Bānī, Šērēbja, Jāmīns, Akūbs, Šabtajs, Hodija, Maasēja, Kelīta, Azarja, Jehozābāds, Hānāns, Pelāja un levīti skaidroja tautai bauslību – tauta stāvēja. 8 Viņi lasīja un skaidroja Dieva bauslības grāmatu, lai tauta apjēgtu un saprastu lasīto. 9 Pārvaldnieks Nehemija, rakstu zinātājs priesteris Ezra un levīti, kas mācīja tautu, sacīja visai tautai: “Šī diena ir svēta Kungam, jūsu Dievam! Nesērojiet un neraudiet!” – jo visa tauta raudāja, dzirdēdama bauslības vārdus. 10 Nehemija tiem sacīja: “Ejiet, ēdiet treknu un dzeriet saldu, un dodiet tiem, kam nav nekā, ko ēst, jo šī diena ir svēta mūsu Kungam! Neskumstiet, jūsu patvērums ir prieks, ko dod Kungs!” 11 Tā levīti klusināja tautu, sacīdami: “Esiet mierā, jo šī diena ir svēta! Neskumstiet!” 12 Tad visa tauta aizgāja ēst, dzert, dalīties ēdienā un vareni līksmot, jo tie bija sapratuši vārdus, kas tiem bija mācīti.
13 Nākamajā dienā pie rakstu zinātāja Ezras sapulcējās visas tautas tēvu namu galvenie, priesteri un levīti, lai pārdomātu bauslības vārdus. 14 Bauslībā, ko Kungs caur Mozu bija pavēlējis, viņi atrada rakstītu, ka septītā mēneša svētkos Israēla dēliem jādzīvo būdiņās, 15 visās viņu pilsētās un Jeruzālemē jāsludina un jāsauc: “Dodieties kalnos un nesiet olīvkoka zarus, eļļas koka zarus, mirtes zarus, palmu zarus un citu zaļoksnu koku zarus, un taisiet no tiem būdiņas, kā rakstīts!” 16 Tad tauta izgāja ārā un sanesa zarus, lai taisītu būdiņas – katrs uz sava jumta, pagalmos un Dieva nama pagalmos, laukumā pie Ūdens vārtiem un laukumā pie Efraima vārtiem. 17 Visa no gūsta pārnākusī sapulce taisīja būdiņas un dzīvoja tajās. Tā Israēla dēli nebija darījuši kopš Jozuas, Nūna dēla, dienām līdz šai dienai, tāpēc valdīja liela līksmība. 18 Dienu no dienas tika lasīta Dieva bauslības grāmata – kopš pirmās līdz pēdējai dienai. Svētki ilga septiņas dienas, un astotajā dienā bija svētku sapulce, kā noteikts.
Bībeles pārdomas
Dievs, palīdzi man šodien dzirdēt un saprast Tavus vārdus un īstenot tos dzīvē!
Jeruzālemes valnis ir izlabots. Piecdesmit divu dienu laikā ticis izdarīts tas, ko tauta nebija spējusi paveikt daudzos gados. Cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai atjaunotu pārkāpto derību ar Dievu? Sabata diena, zīme derības attiecībām, nav tikusi ievērota jau ilgāku laiku, tāpat Būdiņu jeb lieveņu svētki (3. Mozus 23, 33-34) palikuši godam nesvinēti. Un ar savu ierasto dedzību Nehemija ķeras pie stāvokļa glābšanas. Septiņas dienas pēc kārtas Ezra pēc pašas tautas pieprasījuma lasa Mozus bauslību, kopā ar citiem Rakstu mācītājiem to attiecīgi arī izskaidrojot. Un tauta saprot. Ļaudis pacietīgi klausās, iedziļinoties vārdos un pārdzīvojot savu nodarījumu līdz asarām.
Ar ko šādu sapulci un svētkus varētu salīdzināt mūsdienās? Varbūt tā būtu draudzes nometne? Vārtus un paaugstinājumu mācītājam varētu uzcelt, teltis jeb būdiņas, ēdamā, dzeramā un līksmības arī droši vien netrūktu. Iespējams, trūktu tikai vienas lietas – pašu nometnes dalībnieku. Protams, kāda daļa jau būtu ieradušies – pārsvarā bērni, sievietes, varbūt vecākā paaudze. Taču tieši vīriem, ģimeņu galvām te vajadzētu būt – lai pulcētos ap mācītāju, lai meklētu un censtos saprast Dieva gribu (13.p.). Un klausītos Dieva Vārdu vairākas stundas dienā, pie tam ar tādu bijību (6., 9.p.) – to laikam varētu tikai tad, ja skaidri saprastu – Dievs to saka tieši man, saka jau sen, tikai līdz šim neesmu gribējis to dzirdēt.
Kāpēc tik daudzi savas draudzes pasākumus nu nekādi nespēj attiecināt uz sevi? Kāpēc Bībeles stundu čaklākās apmeklētājas (un arī raudātājas) ir gandrīz vienīgi gados vecākas sievietes? Un kā tad ir ar mūsu sabatu – vai svētdiena mums ir svēta tam Kungam? Vai tajā ir vieta arī svētku sapulcei – dievkalpojumam, labdarībai, priekam? Cik dienas, kādi svētki un kādi vārdi vajadzīgi manai sirdij, lai tā izmainītos?
Izlasi vēlreiz 10. pantu. Pārdomā to. Ļauj savai sirdij līksmot Dievā!
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.