/Efeziešiem 6,10–24/
10 Un beidzot – esiet stipri Kungā un viņa spēka varenībā! 11 Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu stāties pretī velna viltībām, 12 jo mūsu cīņa nav pret miesu un asinīm, bet pret varām un spēkiem, pret šīs tumsas pasaules valdniekiem un ļaunuma gara spēkiem debesīs. 13 Ņemiet visus Dieva ieročus, lai jūs varētu stāties pretī ļaunajā dienā un, visu pārvarējuši, pastāvēt! 14 Tad nu stāviet stingri, apjozušies ar patiesību, aplikuši taisnības bruņas 15 un apāvuši kājas, lai būtu gatavi cīņai par miera evaņģēliju! 16 Pie visa tā vēl satveriet ticības vairogu, ar kuru nodzēst visas ļaunā ugunīgās bultas, 17 uzlieciet pestīšanas bruņucepuri un tveriet Gara zobenu – Dieva vārdu! 18 Ar lūgšanām un aizlūgšanām lūdziet Dievu Garā ik brīdi! Esiet pastāvīgi nomodā un nepārtrauktā lūgšanā par visiem svētajiem, 19 arī par mani, lai Dievs man dotu īstos vārdus, kad man jāatdara mute, lai drosmīgi sludinātu evaņģēlija noslēpumu. 20 Kā vēstnesis es to sludinu, važās kalts; lai tad esmu bez bailēm, kā man tas pienākas.
21 Bet, lai arī jūs zinātu, kā man klājas un ko es daru, tad visu to jums darīs zināmu Tihiks, mīļais brālis un uzticamais kalps Kungā. 22 Viņu es tādēļ pie jums esmu sūtījis, lai jūs uzzinātu, kā man klājas, un lai viņš mierinātu jūsu sirdis. 23 Miers brāļiem un mīlestība līdz ar ticību no Dieva Tēva un Kunga Jēzus Kristus! 24 Žēlastība lai visiem, kas mīl mūsu Kungu Jēzu Kristu ar neiznīcīgu mīlestību!
Bībeles pārdomas
“Labi darbi ir ticības zīmogs un pārbaude; tāpat kā nepieciešams zīmogs rakstam, kas to apstiprina, tā ticībai nepieciešami labi darbi.”(M. Luters)
Interesanti, ka Pāvils kā ilustrāciju kristieša ikdienai ir izvēlējies bruņotas cīņas ainu. Acīmredzot viņš ir apzinājies un piedzīvojis, ka, pat šķietami mierīgiem apstākļiem valdot, ap mums notiek nemitīga cīņa. Viņš uzrunā Dieva draudzi kā armiju, ne individuāli katru kristieti. Svarīga ir kopības sajūta un labs bruņojums, jo cīņa nav ar redzamiem ienaidniekiem (12.p.). Pāvils arī nav izvēlējies kādu zibens kara taktiku vai uzbrukumu, bet pozicionālu cīņu. Viņš aicina neatkāpties savās ticības pozīcijās. Izvēloties ieročus, viņš nav pieminējis romiešu kareivju uzbrukuma ieročus, bet gan tos, kuri tika lietoti aizsardzības kaujās.
Faktiski Pāvils aicina mums atrast spēku Kungā Jēzū Kristū. Viņš ir patiesība, kas mums dota, tā ir mūsu taisnība, kas padara mūs drošus, kad velns kārdina ar saviem meliem. Un vai kalpošana evaņģēlijam, uz ko tiekam aicināti, nav šīs cīņas jēga? Mums ir dota ticība, kas atsit ievainojumu nesošās bultas (13.-17.). Un vienmēr, kad esam cīņā paguruši, novājināti, bet varbūt arī, kad esam sasnieguši kādu uzvaru, mums ir iespēja runāt ar savu Kungu, kurš ir mūs apbruņojis (18.p.). Mēs varam lūgt par sevi, cīņu biedriem, visiem. Jo mūsu armijas pavēlnieks rūpējas par mums.
Pāvils atgādina, ka draudzes galvenās īpašības garīgajā cīņā ir godīgums un taisna dzīve Dieva spēkā. Vienotība Garā un pastāvība grūtībās. Viņš aicina nepadoties pie pirmajiem uzbrukumiem, bet neaizmirst apbruņoties.
Ko Pāvils saka par lūgšanām? Kā tu ar savām lūgšanām vari palīdzēt saviem brāļiem un māsām? Cik bieži tu lūdz par citiem?
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.