Bībeles lasījums /Lūkas 8, 26–39/

Un tie nonāca Gerasas apgabalā, kas iepretim Galilejai. Kad viņš izkāpa krastā, no pilsētas pretī nāca kāds dēmonu apsēsts vīrs, kas jau ilgu laiku nevalkāja drēbes un nedzīvoja mājās, bet kapos. Ieraudzījis Jēzu, viņš iekliedzās, nokrita viņa priekšā un skaļā balsī sauca: “Jēzu, visaugstā Dieva Dēls, kāda daļa mums vienam gar otru? Es tevi lūdzu, nemoki mani!” Jo viņš pavēlēja nešķīstajam garam iziet no šī cilvēka. Tas bija ilgu laiku to sagrābis savā varā; to bija sējuši ķēdēm un saistījuši važām, lai savaldītu, bet tas bija važas sarāvis, un dēmons to dzina uz tuksnesīgām vietām. Jēzus tam jautāja: “Kāds ir tavs vārds?” Tas atbildēja: “Leģions.” Jo daudz dēmonu bija viņā iegājuši. Un tie sāka viņu lūgt, lai nepavēl tiem mesties bezdibenī. Bet tur uz kalna bija liels cūku bars. Dēmoni lūdzās, lai ļauj tiem ieiet cūkās. Un viņš tiem atļāva. Dēmoni, izgājuši no tā cilvēka, iegāja cūkās, un ganāmpulks metās lejā no kraujas ezerā un noslīka. Gani, to redzēdami, aizbēga un izdaudzināja par šo notikumu pilsētā un laukos. Ļaudis iznāca, lai redzētu, kas noticis, un nonāca pie Jēzus un atrada cilvēku, no kura dēmoni bija izgājuši, sēžam pie Jēzus kājām, apģērbtu un pie pilna saprāta, un tie izbijās. Un tie, kas bija redzējuši, kā dēmonu apsēstais tika dziedināts, viņiem to pastāstīja. Viss lielais ļaužu pulks no Gerasas apgabala lūdza viņu iet prom, jo lielas izbailes tos bija pārņēmušas. Un viņš, iekāpis laivā, atgriezās Galilejā. Vīrs, no kura dēmoni bija izgājuši, lūdza ļaut tam palikt kopā ar viņu, bet viņš to raidīja prom, sacīdams: “Atgriezies savās mājās un stāsti, ko Dievs tev ir darījis.” Un tas aizgāja un izdaudzināja pa visu pilsētu, ko Jēzus viņam bija darījis.

Bībeles pārdomas

Dievs, palīdzi man saskatīt un nožēlot manus grēkus, kas mani attālina no Tevis!

Uzausis jauns, mierīgs rīts. Vakardienas vētra nomirusi. Mācekļi ir guvuši jaunu atziņu par Jēzu. Kas viņus sagaida šodien? Pirmais, ko visi ierauga, pārcēlušies pāri Galilejas jūrai, ir kāds trakais, ļauno garu paverdzinātais.

Cik bieži gan nav dzirdēts par dažādām atkarībām! Kad tiek pieminēts šis vārds, cilvēki vispirms iedomājas redzamākās – alkohola, narkotiku, azartspēļu un datora atkarību. Bet ir vēl citas slēptas un neredzamas atkarības, kuras cilvēki pat neapzinās. Parasti viss sākas ļoti nevainīgi. Kāda mana draudzene stāstīja, kā viņa bija nokļuvusi kafijas atkarībā…

Bet šis vīrs ir atkarīgs no ļaunajiem gariem, tie viņu moka, vārdzina, apdraud. Tie viņu izolējuši no jebkurām cilvēciskām attiecībām. Vienīgais, kā cilvēki var viņam palīdzēt, ir sasiet, lai viņš pats sevi neievaino. Un tad tā vieta, kur viņam jādzīvo! Brr! Kā lai šis cilvēks vispār tiek izglābts! Kurš viņu aizvedīs pie ārstiem?

Tā arī viņš būtu pavadījis savas dienas vienīgi ļauno garu sabiedrībā, ja vien nesastaptu Jēzu. Un notiek jauns brīnums (31.-35.)! Šoreiz Jēzus tiek iepazīts kā pavēlnieks pār ļaunajiem gariem. Vēl vairāk, gari paši Viņu pazīst, uzrunā un pakļaujas bez ierunām. Dīvaini, ka, redzējuši tādu spēku, cilvēki nevis ar atplestām rokām pieņem Jēzu, bet tieši otrādi (37.p.). Tomēr šāda attieksme pret pārmaiņām, pret savādāko ir tik parasta un pierasta, ar tādu mēs taču sastopamies ik dienas, vai ne?

Tāpat kā gerazietim spēja palīdzēt tikai Jēzus, tāpat arī man Viņš spēj palīdzēt. Ir tikai jāgrib būt brīvam. Kādām pārmaiņām tu esi gatavs?

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.