Bībeles lasījums /Jeremijas 6, 1–15/

Tverieties, Benjāmina dēli
no Jeruzālemes,
Tekoā pūtiet ragu
un pār Bēt-Keremu
dedziet nelaimes zīmi,
jo no ziemeļiem slejas ļaunums
un liels posts.
Mīlīga gan un maiga
ir Ciānas meita –
bet izdeldēšu!
Pār viņu nāks gani
ar saviem avju pulkiem,
tie uzslies ap viņu teltis
un ganīs, kur gribēs.
Svētījiet kauju pret viņu!
Uzbrūkam dienvidū!
Vai! mums,
jo diena jau griežas uz galu,
jau izstiepjas vakara ēnas.
Celieties, uzbrūkam naktī,
sagraujam viņas mūra pilis!
Jo tā saka Pulku Kungs:
“Cērtiet kokus un uzberiet
ap Jeruzālemi aplenkuma valni! –
šai pilsētai jātop piemeklētai
tās varmācības dēļ!
Kā aka glabā ūdeni svaigu,
tā viņa saglabā ļaunumu!
Tur dzird apspiešanu un varasdarbus,
manā priekšā vienmēr ir sērgas un rētas!
Topi brīdināta, Jeruzāleme,
kamēr es tev neesmu palicis svešs,
kamēr vēl neesmu pārvērtis tevi par izpostījumu,
par zemi, kur neviens nedzīvo.”
Tā saka Pulku Kungs:
“Kā vīnogas lasīdams pārlasi
Israēla pārpalikumu,
atkal un atkal
liec savu roku pie stīgām
kā vīnkopis.”
Uz ko lai es runāju,
ko lai brīdinu, ka dzird,
redzi, tiem ir neapgraizīto ausis
un tie klausīties nespēj,
redzi, Kunga vārdi tiem par izsmieklu,
tie viņiem netīk.
Es, pilns Kunga dusmu,
knapi turos
izliet tās pār bērniem ielās
un pār jaunekļu pulku,
jo gan vīrs, gan sieva tiks sagūstīti,
gan vecis, gan tas, kam papilnam dienu.
“Viņu mājas iemantos citi,
tie dabūs gan viņu laukus, gan sievas,
jo es izstiepšu savu roku pār tiem,
kas mīt šajā zemē,”
saka Kungs.
“Gan mazi, gan lieli –
visi tīko pēc netaisnas mantas,
gan pravietis, gan priesteris –
visi krāpjas!
Manas tautas brūci
tie tik apārstē,
tie saka: miers, miers,
bet miera nav!
Nu tie apkaunoti,
jo tie darīja preteklību,
kauna tie nepratās,
goda tie nezināja, –
tādēļ tie kritīs kritējiem līdzi,
tie klups, kad tos piemeklēšu,”
saka Kungs.

Bībeles pārdomas

Dievs, dari manas acis redzīgas un manas ausis dzirdīgas uz vēsti, ko Tu saki caur savu vārdu, cilvēkiem, notikumiem! Dod man gudrību un spēku būt Tavā pusē!

Iespējams, ka tu esi pārliecināts par drošu nākotni ar Dievu, kad tev būs pensija, mierīga dzīve, daudz brīva laika. Interesanti, ko par to visu domā Dievs? Un kā būtu, ja Viņš to visu paņemtu prom?

Šodien lasām par Jeruzalemei tuvojošos postu, par ļaunumu, kas nāks. Nav nosaukta vārdā šī armija, bet mēs no vēstures zinām, ka Jeremija runā par Babiloniju – tajā laikā tā bija visspēcīgāka valsts. Tā bija tik ambicioza un tik stipra, ka pārņēma seno pasauli gluži kā Hitlera armija 2. Pasaules karā. Toreiz nebija tanku, ložmetēju, bumbu, bet terors un vardarbība, bailes un posts bija tieši tāds pats – sagrautas mājas, mūra pilis, nocirsti un izpostīti meži un dārzi. Jūdas dienas bija skaitītas nevis ienaidnieka spēka, bet Dieva dusmu par tautas netaisnību un sociālo nevienlīdzību dēļ. Dievs bija patiesais drauds Jeruzalemei (1.p.). Babilona pārlasīs pārpalikušās vīnogas, ko Asīrija būs atstājusi pēc sava iebrukuma (9.p.). Neviens neizbēgs – pat ne mazs bērns – visi mirs vai tiks aizvesti gūstā un viņu mantojums tiks izpostīts (11.-12.p.).

Katrā šādas nacionālas krīzes brīdī ir jācenšas saprast, ko Dievs vēlas, kāds ir Viņa prāts, iespējams, ka Viņš rāda veidu, kā izglābties. Un tiem, kas izvēlas nepariezi, nav ceļa atpakaļ. Smagas sekas būs tiem, kas noraida Dieva vārda dziedinošo, varbūt sāpīgo iedarbību (6.-8.p.). Ir bīstami Dieva piedāvātās sāpīgās dziedināšanas vietā dzert saldo „čūskas indi” (13.-14.p.). Šāda viltus ārstniecība tikai ieaijā apziņu, bet vienīgi patiesība var mūs pamodināt, lai mēs nesnaužam līdz tiesas dienai (15.p.).

Kāds iedrošinājums no Dieva šai Rakstu vietā ir tev? Kāds brīdinājums ir tev?

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.