/Lūkas 17, 20–37/

20 Uz farizeju jautājumu, kad nākšot Dieva valstība, Viņš tiem atbildēja: “Dieva valstība nenāk ārīgi redzamā veidā.
21 Nevarēs arī sacīt: redzi, še viņa ir vai tur, – jo, redziet, Dieva valstība ir jūsu vidū.”
22 Bet mācekļiem Viņš sacīja: “Nāks dienas, kad jūs ilgosities redzēt kaut vienu Cilvēka Dēla dienu, bet neredzēsit.
23 Un, kad jums kāds sacīs: redzi, še, redzi, tur, – neejiet un neskrieniet tam pakaļ.
24 Jo, kā zibens zibeņodams spīd no vienas debess puses līdz otrai, tāds būs Cilvēka Dēls Savā dienā.
25 Bet papriekš Viņam daudz jācieš un jātop šās cilts atmestam.
26 Un, kā tas bija Noas dienās, tā arī būs Cilvēka Dēla dienās:
27 ēda, dzēra un precējās, līdz kamēr Noa iegāja šķirstā un plūdi nāca un visus iznīcināja.
28 Kā tas bija Lata dienās: ēda, dzēra, pirka, pārdeva, dēstīja un būvēja;
29 bet tai dienā, kad Lats izgāja no Sodomas, uguns un sērs lija no debesīm un visus iznīcināja.
30 Tāpat būs tai dienā, kad parādīsies Cilvēka Dēls.
31 Ja kāds tai dienā atrodas uz jumta, bet viņa lietas ir istabā, tas lai nekāpj zemē tās paņemt; un, ja kāds atrodas laukā, tas lai negriežas atpakaļ.
32 Pieminiet Lata sievu!
33 Kas savu dzīvību centīsies paturēt, tas to zaudēs, bet, kas to zaudēs, tas to paturēs.
34 Es jums saku: viņā naktī divi gulēs vienā gultā: vienu pieņems un otru atstās.
35 Divas kopā mals: vienu pieņems un otru atstās.
36 Divi būs laukā: viens taps pieņemts un otrs atstāts.”
37 Tad mācekļi To pārtrauca, jautādami: “Kur, Kungs?” Bet Viņš tiem sacīja: “Kur maita, tur salasās ērgļi.”

Bībeles pārdomas

Mūsdienu informācijas laikmetā mums ir iespējas daudz ko izzināt. Bet ko darīt ar neizzināmo? Ņemt vai neņemt vērā? Ko darīt ar Dieva brīdinājumiem?

Lasot un domājot par Dieva valstību, es parasti iztēlojos Atklāsmes grāmatā aprakstītās ainas par pilsētu ar zelta un dārgakmeņu ielām. Šodienas Rakstu fragmentā Jēzus māca, ka Dieva valstība ir starp cilvēkiem, tātad arī mūsu vidū (21.p.). Taču nav virs zemes tādas vietas, kur atrastos šīs valstības valdnieka tronis. Kristus mājo to cilvēku sirdīs, kuri mīl Viņu un to cilvēku vidū, kuri pielūdz Viņu. Kristus brīdina no grūtiem pārbaudījumu laikiem, kad šķitīs, ka Dievs ir tālu un nav sasniedzams (22.p.), un norāda, ka būs arī tāda diena, kad Viņš parādīsies redzamā veidā (24.p). Dievs visos laikos ir izteicis savus brīdinājumus, bet vai cilvēki mēdz tos ievērot? Jēzus piemin grandiozus vēstures notikumus, kuros bija vērojama neticama cilvēku vieglprātība, neticība un bezdievība (26.-29.p.). Viņš paredz, ka arī Viņa atnākšanas dienā būs līdzīga situācija. Cilvēki mīl šo pasaulīgo dzīvi. Viņiem šķiet, ka tā ir vienīgā un tādēļ jāizbauda viss. Tik grūti ir šķirties no “pasaulīgajiem labumiem”, tik grūti ir atteikties no egoisma un veltīt sevi kalpošanai. Taču ieguvums ir daudz vērtīgāks (33.p.). Tas nav ārīgi redzams, aptaustāms, saskaitāms, izmērāms, bet tā ir mūžīgā dzīve Debesu valstībā. Tā ir garantija, ka liktenīgajā dienā es piederēšu savas valsts valdniekam.

Ar ko atšķiras Debesu valstības pilsonis no nepilsoņa? Ārīgi ne ar ko, abi dara vienu un to pašu darbu (35.- 36.p.), taču Dievs šķiros pēc sirds piederības un pie sevis ņems tikai savējos.

Gribētos zināt vēl daudz ko par šo noslēpumaino valstību. Jēzus saviem mācekļiem nesniedz konkrētas atbildes (37.p.). Arī mums tas viss ir noslēpums. Bet vai tāpēc atmest tam visam ar roku un iegrimt vieglprātībā? Varbūt labāk jādodas uz priekšu, atpakaļ neskatoties (32.p.)?

Kā tu izdzīvo, ka Dieva valstība ir „jūsu vidū”?

Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.