Bībeles lasījums /Nehemijas 2, 11–20/
Es iegāju Jeruzālemē un paliku tur trīs dienas. 12 Naktī es cēlos, kopā ar mani bija daži vīri, bet es nevienam neteicu, ko man Dievs sirdī bija licis darīt Jeruzālemei. Man nebija cita lopa kā vien tas, uz kura es jāju. 13 Naktī es izgāju pa Ielejas vārtiem uz Šakāļu avotu un Mēslu vārtiem. Es pārlūkoju sagrautos Jeruzālemes mūrus un ugunī sadedzinātos vārtus. 14 Es pagāju garām Avota vārtiem, pie Ķēniņa baseina, bet tur nebija vietas, kur mans lops tiktu cauri. 15 Tad naktī es kāpu augšā pa ieleju un pārbaudīju mūri. Atpakaļ es nokļuvu pa Ielejas vārtiem, tā es atgriezos. 16 Bet ierēdņi nezināja, kurp es biju gājis un ko darījis. Es vēl to nebiju teicis jūdiem, priesteriem, dižciltīgajiem, ierēdņiem un pārējiem, kas strādā. 17 Tad es tiem sacīju: “Jūs redzat ļaunumu, kādā esam nonākuši, – Jeruzāleme ir panīkusi un tās vārti ir sadedzināti! Nāciet, atjaunosim Jeruzālemes mūrus, lai neesam par apsmieklu!” 18 Es tiem stāstīju par savu Dievu, ka viņš ir bijis man labvēlīgs, un arī to, ko man bija teicis ķēniņš. Un tie teica: “Sāksim atjaunot!” Un viņu rokas apņēmās darīt labu. 19 Kad to uzzināja horonietis Sanballats, kalps Tobīja, amonietis, un arābs Gešems, tie izsmēja un nicināja mūs, sacīdami: “Ko tad nu jūs taisāties darīt? Dumpoties pret ķēniņu?” 20 Bet es tiem atbildēju: “Debesu Dievs dod mums veiksmi, mēs esam viņa kalpi un sāksim visu atjaunot! Bet jums Jeruzālemē nav nekādas daļas – ne jums ir taisnība, ne jums būs piemiņa!”
Bībeles pārdomas
Dievs, palīdzi man paraudzīties uz savu apkārtni citām acīm un ieraudzīt to, ko es varu pārmainīt. Ieraudzīt, kas Tev nepatīk un mainīt to!
Šķiet, ka tautā tiešām ir iestājusies bezcerība. Atgriezušies trimdinieki ir atjaunojuši templi, bet – paskatieties uz pilsētas mūriem! Tie taču var radīt problēmas šai laikā un šai vietā – bez mūriem pilsētai nav aizsardzība no ārpuses. Vai tad jūdi, kas dzīvoja Jeruzalemē, to nesaprata un neredzēja? Vai arī viņi bija tik ļoti pieraduši pie nekārtības, ka tā jau likās kā sava veida kārtība. Varbūt kādi bija centušies racionalizēt situāciju (nu, pašlaik tā tas vienkārši ir), vai pat izdomāt kādu teoloģisku izskaidrojumu (tieši tādus mūru Dievs mums pašlaik ir devis). Pieņemt grūtības ir viena lieta, bet aizmirst, ka Dievs strādā, ka Dievs ir kārtības un atjaunošanas Dievs, ir pavisam kas cits. Mēs varam viegli iekārtoties drupās vai arī varam pieņemt to, kas nav normāls, par normālu.
Ja nu tas tā ir noticis, mums vajag Nehemiju – kādu, kas atnāk no ārpuses, kas redz situāciju no malas, palīdz ieraudzīt nekārtību un redz, kā to sakārtot (17.p.). Un vēl labāk, ja šis kāds norāda uz Dievu. Pie šiem jeruzalemiešiem ir ieradies tāds kā glābējs, kas patiesībā ir viens no viņiem un kas redz viņu nožēlojamo stāvokli vēl labāk kā viņi. Viņš dzīvos sagrautajā pilsētā un strādās, lai paņemtu prom viņu kaunu un palīdzētu godināt Dievu. Jā, viņš varētu saskarties ar naidīgumu un opozīciju, bet viņš ir pietiekami spēcīgs, lai pārvarētu to. Vai neizklausās pazīstami? Šīs rakstura īpašības, protams, ir tieši tādas pašas kā Kristum, un Nehemijas rīcību varam uzlūkot kā sava veida atbalsi Kristus lielajam darbam.
Varbūt šai brīdī arī tavā dzīvē ir vajadzīgs kāds, kas paceļ garu un ir spējīgs palīdzēt? Kāds, kas nes tev labās ziņas par Dieva žēlastību. Bet varbūt kādam ir vajadzīgs Kristus tevī?
Dievs, palīdzi man būt žēlīgam un labam pret tiem, kam vajadzīga palīdzība!
Bībeles lasījums no “Bībele Jaunā Tulkojumā”, sadarbībā ar Latvijas Bībeles Biedrību un Olivetree.com.